Pārrunājot tirdzniecības attiecības ar ASV, parlamentārais sekretārs uzsvēra: “Neskatoties uz aktuālajiem izaicinājumiem, ASV saglabājas stratēģiski nozīmīgs partneris ES. Pašreizējā situācijā ir būtiski izvairīties no attiecību eskalācijas, tāpēc jāturpina iestāties par ciešu, pozitīvu un pragmatisku sadarbību tirdzniecības jomā. ES ekonomisko interešu aizsardzībai ir jābūt mērķtiecīgai un izsvērtai, ņemot vērā plašāku ģeopolitisko kontekstu.”
A. Uršuļskis novērtēja Eiropas Komisijas proaktīvo iesaisti ar partneri un aicināja turpināt dialogu ar ASV, lai sekmētu tirdzniecības attiecību padziļināšanu ar pusēm savstarpēji izdevīgiem risinājumiem.
Sanāksmē ministri tika informēti par virzību Eiropas ekonomiskās drošības stratēģijas ieviešanā. “Sarežģītās ģeopolitiskās situācijas ietekmē ekonomiskie riksi pastāvīgi un strauji mainās, tāpēc ir būtiski uzturēt spēju elastīgi pielāgot ekonomiskās drošības politiku. Latvija kā galvenos ekonomiskās drošības mērķus redz tirdzniecības atkarību mazināšanu, īpaši no Krievijas un Baltkrievijas, tādēļ šajā jautājumā atzinīgi vērtējam Eiropas Komisijas darbu pie tarifu palielināšanas lauksaimniecības preču un mēslošanas līdzekļu importam no šīm agresorvalstīm,” sanāksmē pauda A. Uršuļskis.
Tāpat parlamentārais sekretārs uzsvēra, ka nepieciešams veidot ciešāku sadarbību ar ES nozīmīgiem partneriem kā ASV, Kanāda, Japāna un Apvienotā Karaliste, lai veidotu savstarpēji saderīgas un atbalstošas pieejas ekonomiskās noturības veicināšanai.
Savukārt sanāksmes noslēgumā ES tirdzniecības un ekonomiskās drošības komisārs Marošs Šefčovičs (Maroš Šefčovič) dalījās ar jaunāko attīstību tirdzniecības nolīgumu un partnerību sarunās. Parlamentārais sekretārs akcentēja, ka vairāk kā jebkad ir jāturpina divpusējās stratēģiskās tirdzniecības sadarbības paplašināšana ar uzticamiem un ieinteresētiem partneriem Latīņamerikā, Indijas un Klusā okeāna reģionā, Āfrikā un ar Persijas līča valstīm. A. Uršuļskis izcēla arī ES–Ukrainas tirdzniecības liberalizācijas sarunu nozīmi.
Informācijai
ES Ārlietu padome kopējās tirdzniecības politikas formātā apskata jautājumus par ES tirdzniecības attiecībām ar trešajām valstīm, ietverot preču un pakalpojumu tirdzniecību, intelektuālā īpašuma tiesību komerciālo pusi, starptautiskā publiskā iepirkuma un ārvalstu tiešo ieguldījumu noteikumu aspektus. Sanāksmes vada prezidējošās valsts ES Padomē ministrs, kas atbild par tirdzniecības jautājumiem.
ES ir viens no plašākiem tirdzniecības nolīgumu tīkliem pasaulē, šobrīd ES ir vairāk nekā 40 tirdzniecības nolīgumi ar vairāk nekā 75 partnervalstīm. Jaunākās politiskās vienošanās par nolīgumu panāktas ar Mercosur (Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja) un Meksiku. Sarunas par nolīguma noslēgšanu atsāktas ar Malaiziju un turpinās ar Indiju, Indonēziju, Taizemi un citām. Turklāt Eiropas Komisija strādā arī pie jaunām un inovatīvām sadarbības formām, kā ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas nolīgumi, kritisko izejvielu un digitālās tirdzniecības partnerības, kā arī Tirdzniecības un tehnoloģiju padomēm u. c.
