DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas

Piekļuve dokumentiem: Komisijas lēmums atteikt žurnālistei piekļuvi īsziņām, ar kurām apmainījušies U. fon der Leiena un “Pfizer” izpilddirektors, tiek atcelts

FOTO: Freepik.

Ar pieteikumu, kas pamatots ar Regulu par piekļuvi dokumentiem 1, dienas laikraksta “The New York Times” žurnāliste Matina Stevi lūdza Eiropas Komisiju piešķirt piekļuvi visām teksta īsziņām, ar kurām no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 11. maijam apmainījušies Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un “Pfizer” izpilddirektors Alberts Burla. Komisija pieteikumu noraidīja, norādīdama, ka tās rīcībā minēto dokumentu nav. M. Stevi un “The New York Times” vērsās Eiropas Savienības Vispārējā tiesā ar prasību Komisijas lēmumu atcelt.

Šajā spriedumā Vispārējā tiesa apmierina prasību un atceļ Komisijas lēmumu.

Vispārējā tiesa atgādina, ka Regulas par piekļuvi dokumentiem mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk nodrošināt sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem. Visiem iestāžu dokumentiem principā jābūt publiski pieejamiem. Tomēr, ja iestāde, atbildot uz piekļuves pieteikumu, apgalvo, ka dokumenta nav, tiek uzskatīts, ka dokuments nepastāv saskaņā ar šī apgalvojuma patiesuma prezumpciju. Taču šo prezumpciju var atspēkot, pamatojoties uz atbilstošu un saskanīgu informāciju, ko iesniedzis pieteikuma iesniedzējs.

Šajā gadījumā Vispārējā tiesa norāda, ka visas procedūras laikā no Komisijas pieprasītās atbildes saistībā ar teksta īsziņām ir balstītas vai nu uz pieņēmumiem, vai arī uz mainīgu vai neprecīzu informāciju. Savukārt M. Stevi un “The New York Times” iesniedza atbilstošus un saskanīgus argumentus, kuros aprakstīta informācijas apmaiņa, tostarp teksta īsziņu veidā, starp Komisijas priekšsēdētāju un “Pfizer” izpilddirektoru saistībā ar Komisijas veikto vakcīnu iegādi no šīs sabiedrības Covid-19 pandēmijas laikā. Tādējādi prasītājām ir izdevies atspēkot prezumpciju par pieprasīto dokumentu neesamību un neesamību turējumā.

Šādā situācijā Komisija nevar aprobežoties ar apgalvojumu, ka tās rīcībā nav pieprasīto dokumentu, bet tai ir jāsniedz ticami paskaidrojumi, kas ļautu sabiedrībai un Vispārējai tiesai saprast, kāpēc šie dokumenti nav atrodami. Komisija nav detalizēti nedz izskaidrojusi to, kāda veida meklējumus tā būtu veikusi, lai atrastu šos dokumentus, nedz arī identificējusi vietas, kurās veikta meklēšana. Līdz ar to tā nav sniegusi ticamu paskaidrojumu, lai pamatotu pieprasīto dokumentu neesamību tās turējumā. Turklāt Komisija nav pietiekami izskaidrojusi, vai pieprasītās teksta īsziņas ir dzēstas un, ja tas tā ir, vai dzēšana veikta brīvprātīgi vai automātiski vai arī starplaikā ir nomainīts priekšsēdētājas mobilais tālrunis.

Visbeidzot, Komisija nav arī ticami paskaidrojusi, kāpēc tā uzskatīja, ka teksta īsziņās, kas sūtītas saistībā ar Covid-19 vakcīnu iegādi, nav ietverta būtiska informācija vai informācija, kuras saglabāšana ir jānodrošina.

Sprieduma pilnteksts un rezumējums (ja tāds ir) tiek publicēts CURIA tīmekļvietnē sprieduma pasludināšanas dienā.

PIEZĪME. Atcelšanas prasībā tiek lūgts atcelt Savienības tiesībām pretrunā esošus Savienības iestāžu aktus. Ievērojot konkrētus nosacījumus, dalībvalstis, Eiropas iestādes un privātpersonas var vērsties Tiesā vai Vispārējā tiesā ar atcelšanas prasību. Ja prasība ir pamatota, tiesību aktu atceļ. Attiecīgajai iestādei ir jāaizpilda juridiskais vakuums, kas varētu rasties šā akta atcelšanas dēļ.
PIEZĪME. Apelācijas sūdzību, kas attiecas tikai uz tiesību jautājumiem, par Vispārējās tiesas nolēmumu var iesniegt Tiesā divu mēnešu un desmit dienu laikā no šā nolēmuma paziņošanas brīža.
Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI