Šo izmaiņu mērķis ir palielināt patērētāju informētību, kā arī ierobežot negodīgu komercpraksi tā sauktās zaļmaldināšanas jautājumos, norāda grozījumu autori no Ekonomikas ministrijas. Tās pārstāvji iepriekš informēja, ka šādas norādes uz precēm un produktiem arī turpmāk uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, reaģējot uz cilvēku sūdzībām vai veicot tirgus uzraudzību.
Grozījumi tostarp paredz, ka turpmāk par negodīgu komercpraksi uzskatīs arī tādu informāciju uz preces vai produkta par vidi, kas nebūs pamatota ar izmērāmiem rādītājiem. Tāpat nedrīkstēs reklamēt nebūtiskus ieguvumus, kas nekādā veidā nebūs saistīti ar kādu no preces, pakalpojuma vai komercprakses īstenotāja iezīmēm.
Tāpat uzņēmējs vai ražotājs nedrīkstēs sniegt arī patiesībai neatbilstošu informāciju par preces ilgizturību un remontējamību.
Par maldinošu uzskatīs arī ilgtspējas marķējumu, ja tas nebūs balstīts uz sertifikācijas shēmu vai nespēs pierādīt atzītu izcilu vides sniegumu. Tāpat nedrīkstēs raksturot preci kā tādu, ko ir iespējams remontēt, lai gan remonts faktiski nebūs iespējams, paredz izmaiņas likumā. Tāpat nedrīkstēs norādīt kādas īpašas iezīmes precei, ja tādas pašas būs jau noteiktas Eiropas Savienībā, kā arī paredzētas citas izmaiņas.
Likuma grozījumi nepieciešami, lai ieviestu Eiropas Savienības prasības saistībā ar tā saukto zaļo pārkārtošanos. Tā uzņēmējiem un ražotājiem nosaka pienākumu sniegt skaidru, būtisku un ticamu informāciju par precēm un pakalpojumiem, kā arī aizliedz negodīgu komercpraksi, kas maldina patērētājus un liedz viņiem izdarīt ilgtspējīga patēriņa izvēli.
Izmaiņas stāsies spēkā 2026. gada 27. septembrī.
