Plašākā sadaļa 4. maija Latvijas filmu maratonā ir seansi kinoteātrī Splendid Palace – šogad astoņi seansi divās kinozālēs un brīvdabas seanss vakara noslēgumā. Svētku programma sāksies 13.00 Lielajā zālē, kur pirmais, kā vienmēr, būs animācijas seanss bērniem – studijas Animācijas Brigāde visjaunākā leļļu filma Sēnes dzīve (režisors Ēvalds Lācis) un septiņas dažādu gadu īsfilmas par un ar kaķiem; tās veidojuši režisori Arnolds Burovs, Roze Stiebra, Nils Skapāns, Dace Rīdūze, Ilze Ruska un Edmunds Jansons, programmā gan Lupatiņu kaķis, gan Fantadroma Indriķis XIII, gan Avārijas brigādes vīru prasmes tikt galā ar kaķu pavasara trakumu.
Lielās zāles seansā 15.00 tiks demonstrēta patriotiskā svētku gaisotnē ļoti iederīgā dokumentālā filma Vairāk kā deja – režisora Paula Dombrovska talantīgi veidotais stāsts par Kanādas latviešu deju kopas Daugaviņa un tās vadītājas Selgas Apses ceļu no Toronto uz 2023. gada Dziesmu un deju svētkiem Latvijā; filma kā iespēja vēlreiz iegremdēties vasaras un svētku sajūtās.
Vakara pirmizrāde 17.00 šogad būs režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons, kas caur populārā aktiera deportētās ģimenes stāstu atklāj daudzu Latvijas dzimtu likteņus – Mārtiņš Vilsons dzimis Krievijas Tālajos Austrumos, Magadanā, un filmas ietvaros brauc meklēt savu vecāku izsūtījuma vietu.
Lielās zāles programmu ar jaudīgi muzikālu un emocionālu seansu 20.00 noslēgs atgādinājums, ka maijs ir arī komponista Jura Kulakova (1958–2024) dzimšanas dienas mēnesis, piedāvājot skatītājiem studijā VFS Films veidoto režisores Elizabetes Gricmanes dokumentālo filmu Mākslas darbi rodas mokās, kuras radīšanā piedalījusies arī lietuviešu režisore Ramune Rakauskaite, bet starp filmas varoņiem ir gan Jura Kulakova grupa Pērkons, gan citi kolēģi un laikabiedri.
Kinoteātra Splendid Palace Mazajā zālē plānoti četri seansi, un programmas pirmā daļa rosinās pārdomas par to, ko nozīmē būt jaunam cilvēkam šodien un pirms 40 gadiem. Seansā 14.00 tiks demonstrēta režisora Armanda Zača debijas spēlfilma Mūžīgi jauni (2025), kas stāsta par draugu kompānijas nevēlēšanos un neprasmi kļūt pieaugušiem, bet nākamajā seansā 16.30 cita gadsimta jauniešu problemātiku atklās režisora Jura Podnieka (1950-1992) pasaulslavenā dokumentālā filma Vai viegli būt jaunam? (1986, restaurēta kopija 2023). Šis gads ir pasludināts par Jura Podnieka gadu, jo izcilajam režisoram decembrī gaidāma jubileja, tāpēc filmas seansu ievadīs LKA Rīgas Kino muzeja sagatavota plašāka informācija par gaidāmajiem jubilejas gada notikumiem un saruna par leģendāro filmu un jauniešiem aktuālu tematiku „toreiz un tagad”.
Arī nākamais seanss Mazajā zālē būs saistīts ar jubilejām – 25 gadi aprit režisora Aigara Graubas un producenta Andreja Ēķa spēlfilmai Baiga vasara (2001), pirmajam Latvijas kino nacionālajam hitam 21. gadsimtā; uz filmas seansu tiks aicināti aktieri un uzņemšanas grupas dalībnieki. Turklāt pirms šī seansa kinoteātrī Splendid Palace tiks atklāta izstāde KinoMāksla. Milbrets + Matīss, kas veltīta filmas māksliniekiem, unikālam tandēmam Latvijas kinovēsturē – Mārtiņam Milbretam (1965–2019) un Neilam Matīsam (1969–2014); viņi kopā strādājuši arī populārajās filmās Rīgas sargi (2007), Rūdolfa mantojums (2010), Sapņu komanda 1935 (2012) un citās.
Mazās zāles programmu noslēgs viena no šāgada izaicinošākajām jaunajām spēlfilmām – režisora Mārča Lāča melnā vampīrkomēdija Mūžības skartie ar lielisku Andra Keiša aktierdarbu, kas jau novērtēts ar Lielā Kristapa balvu.
Nu jau tradicionāli 4. maija Latvijas filmu maratonu noslēdz brīvdabas seanss kinoteātra Splendid Palace priekšpagalmā, un šogad tur būs iespēja novērtēt, kā savu ceļu animācijā sāka režisors Gints Zilbalodis, kurš tieši 4. maijā saņems valsts augstāko apbalvojumu – Triju zvaigžņu ordeni. Programmā viņa pirmā pilnmetrāžas filma Projām (2019), bet pirms tās – īsfilmas Aqua (2012) un Nedzirdams (2015). Jāpiebilst, ka uz šo filmu izlasi, tāpat kā uz vairākiem seansiem kinozālēs, maratona rīkotāji aicina arī ārvalstu viesus – Ginta Zilbaloža filmās nav dialogu, kas būtu jātulko, bet kinoteātrī vairākas filmas būs skatāmas ar subtitriem angļu valodā (precīzas norādes meklējamas programmā).
NKC portālā filmas.lv svētku programma, kā ierasts, būs pieejama bez maksas visu diennakti apkārt visai zemeslodei. To veidos divi tematiskie bloki, un pirmais no tiem būs vēl viena Latvijas animācijas īsfilmu izlase par kaķiem (neatkārtojot kinoteātra programmā iekļautās filmas), šajā izlasē filmas, ko veidojuši režisori Vladimirs Leščovs, Nils Skapāns, Roze Stiebra, Arnolds Burovs, Jānis Cimmermanis, Reinis Kalnaellis un citi.
Otrs tematiskais bloks veidots no dokumentālā kino, kas rāda Latviju 1990. gadā, Neatkarības deklarācijas pieņemšanas laikā. Šajā sadaļā – septiņi kinožurnāli Latvijas hronika ar dažādiem sižetiem un tematiem, ieskaitot autentisko un vēsturisko brīdi 1990. gada 4. maijā, kad Augstākās padomes deputāti balso par Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju, un divas dokumentālās filmas – Diena pirms neatkarības (režisors Andrejs Apsītis), kas rāda Latviju 1990. gada 3. maijā, un Krustceļš (režisors Juris Podnieks) – emocionāls un Dziesmu svētku sajūtās noenkurots stāsts par ceļu uz neatkarību visās trijās Baltijas valstīs.
4. maija Latvijas filmu maratonu rīko Nacionālais Kino centrs, atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība, LNA Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs, Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) un Latvijas filmu studijas; Jura Podnieka gada notikumus kūrē LKA Rīgas Kino muzejs.
