Baibas Bražes uzruna pirms 4. aprīļa sanāksmes
“Alianses jaunākās dalībvalstis Somija un Zviedrija ir pilnībā integrējušās, pēdējā dekādē ir būtiski paaugstinātas NATO atturēšanas un aizsardzības spējas, esam stiprinājuši sadarbību ar mūsu Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem – neatkarīgi no attāluma mēs visi esam vienā laivā, un ģeopolitiskie izaicinājumi ir pārāk lieli, lai tos risinātu individuāli. ASV valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio) apliecināja nemainīgu ASV atbalstu NATO, taču nemainīgs ir arī uzstādījums Eiropai vairāk un ātrāk ieguldīt savā drošībā un aizsardzībā, lai spējam atturēt agresoru un aizsargāt katru Alianses centimetru. NATO aizsardzības plānu izpildei ir jāsasniedz vismaz 3,5 % no visu Alianses dalībvalstu IKP, tas ir mūsu visu kolektīvās drošības interesēs,” uzsver ārlietu ministre B. Braže.
Viņa uzsvēra, ka Latvija ļoti nopietni izturas pret savu drošību un aizsardzību un 2025. gadā aizsardzībai atvēlējusi lielāko finansējumu valsts vēsturē – vairāk nekā 1,5 miljardus eiro jeb 3,66 % no IKP, un ir lēmusi tos palielināt uz 5 % no IKP. Viņa arī uzsvēra Latvijas nozīmīgo “mājas darbu” – nākamo piecu gadu laikā Latvija ieguldīs 303 miljonus eiro austrumu robežas stiprināšanā, kas ir arī NATO un ES ārējā robeža. 2025. gadā Latvijas austrumu robežas militārai stiprināšanai plānots novirzīt 45 milj. eiro (2024. gadā ieguldīti 25 milj. eiro).
NATO–Ukrainas padomē Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha) informēja par aktuālo situāciju kara laukā un nepieciešamo militāro atbalstu. B. Braže norādīja, ka iepretim IKP Latvija ir viens no lielākajiem Ukrainas atbalstītājiem. Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu gan taisnīga un ilgtspējīga miera panākšanā, gan iestāties par sankciju spiediena turpināšanu pret Krieviju, lai veicinātu tās iesaisti miera meklējumos un panāktās vienošanās pildīšanu. Sankcijas strādā. Tās ierobežo Krievijas spējas veikt karu un vājina jau tā brūkošo Krievijas ekonomiku.
“Mēs visi vēlamies mieru. Ukraina to vēlas vairāk par visiem. Vienīgā valsts, kuru mēs neredzam kā ieinteresētu miera sasniegšanā, ir Krievija. Esam vienisprātis, ka Krievija ir un paliks nozīmīgākais drauds visai Aliansei. Pašlaik mums nav tiešu militāru draudu,” sanāksmē uzsvēra B. Braže.
NATO ārlietu ministri ar ES augsto pārstāvi Kaju Kallasu pārrunāja ES Balto grāmatu Eiropas aizsardzībai un Eiropas apbruņošanas (ReArm Europe) plānu, kā arī NATO un ES sadarbības iespējas, lai veicinātu Eiropas aizsardzības industrijas attīstību un NATO Eiropas valstu militārās spējas.
Ar eiroatlantiskā reģiona un Indijas–Klusā okeāna reģiona partneriem ministri pārrunāja līdzīgos drošības izaicinājumus, ar kādiem tie saskaras, un nepieciešamību NATO ciešāk sadarboties ar Austrāliju, Japānu, Korejas Republiku un Jaunzēlandi, lai dalītos pieredzē par cīņu pret dažādiem nekonvencionālā kara draudiem. Ministri pateicās par Indijas–Klusā okeāna reģiona valstu sniegto atbalstu Ukrainai.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute norādīja, ka samits Hāgā, kas notiks 24. un 25. jūnijā, iezīmēs jaunu posmu, jo Aliansei jāspēj kļūt stiprākai, taisnīgākai un militāri spējīgākai, lai garantētu kolektīvo nākotnes drošību. Viņš arī uzsvēra, ka sabiedrotie ir vienoti Ukrainas atbalstam un 2025. gada pirmajos trīs mēnešos Alianse Ukrainas atbalstam novirzījusi 20 miljardus eiro.
