Latvijas Kokrūpniecības federācijā ietilpstošā asociācija “Latvijas Koks” sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu šādu iedvesmojošu un praktisku konferenci Valmierā rīko jau otro gadu. “Mūsu organizācijai centrālā tēma ir cilvēku un līdz ar to arī visas sabiedrības izaugsme. Apvienojot radošus, kritiski domājošus, risinājumus meklējošus speciālistus, cenšamies attīstīt izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības sinerģiju,” stāsta asociācijas “Latvijas Koks” valdes locekle Sigita Alksne. “Šogad konferences mērķis ir vest kopā izglītības iestādes, uzņēmumus un valsts sektoru, lai veicinātu ciešāku sadarbību un mudinātu kopā veidot mērķtiecīgu, uz nākotnes darba tirgus prasībām balstītu izglītības saturu, kā arī meklēt risinājumus sistemātiskai pieejai, kā veidot skolēnos interesi par bioekonomikas nozarēm un paplašināt zināšanas par to nozīmi Latvijas ekonomikā.”
Karjeras izvēle sākas ar zinātkāri
Paralēli digitālajām prasmēm STEM priekšmetu zināšanām, kas tik ļoti vajadzīgas inženierzinātņu un tehnisko specialitāšu profesionāļiem, kuru šobrīd Latvijā akūti trūkst, šodienas un nākotnes darbiniekiem ļoti būtiskas ir arī kognitīvās, sadarbības un darba efektivitātes prasmes, piemēram, analītiskā domāšana, līderība, radošums, pielāgošanās spējas, pašapziņa, empātija. Ja vēlamies saglabāt Latvijas konkurētspēju, mums nekavējoši jāsāk rīkoties, lai šo prasmju kombinācija būtu gan kompleksi integrēta skolu programmās, gan pieejama darba devējiem un darba ņēmējiem ērtos mūžizglītības risinājumos.
To, ka mērķtiecīgi veidotas, uz nākotnes darba tirgu vērstas zināšanas un tām pakārtots mācību saturs mūsdienās vairs nevar būt tikai standartizēts izglītības sistēmas produkts, atzīst Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadītāja Dace Namsone. Kā panākt, ka, sadarbojoties skolām, uzņēmējiem un pašvaldībām, Latvijas jauno speciālistu zinātkāre tiek veidota jau no pirmās klases? Konferencē Dace Namsone gatava paust detāli izklāstītu redzējumu: “Karjeras izvēle STEM jomā ir saistīta ar skolēnu interesi, saprašanu, piederību.
Tāpēc svarīgāk par citu skolā kļūst mācīt skolēnu domāt un darīt – “būt pētniekam un inženierim”, kā arī iemācīties efektīvi mācīties. Uzņēmēju iesaiste sadarbībā ar skolu un pašvaldību var palīdzēt skolēnam iegūt piederību caur mācīšanās pieredzi “īstās” dzīves vidē, palīdzot pārvarēt digitālā laikmeta ierobežojumus un veidot pozitīvas attiecības ar apkārtējo vidi un sabiedrību.”
Kvalificēts darbaspēks – ekonomikas dzinējspēks
Vienlaikus mūžizglītībai un pārkvalifikācijai kļūstot par neatņemamu darba tirgus sastāvdaļu, uzņēmumiem jādomā ne tikai par jauno speciālistu sagatavošanu, bet arī par esošo darbinieku nepārtrauktu attīstību. Strauji mainīgās tehnoloģijas un automatizācija pieprasa elastību un spēju apgūt jaunas prasmes visa mūža garumā, īpaši ņemot vērā, ka nākotnē darba tirgū dominēs pusmūža speciālisti. Latvijā būs jāatrod līdzsvars starp vietējā darbaspēka izglītošanu un augsti kvalificētu speciālistu piesaisti no citām valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un veicinātu reģionu ekonomisko izaugsmi.
“Nākotnes konkurētspēja ir tieši atkarīga no mūsu sabiedrības, arī valsts un sociālo partneru, rīcības ātruma,” pārliecināts viens no konferences lektoriem, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. “Ekonomikas stagnācijai mums jādod atbilde ar kvalificētāku darba spēku, un tam nepieciešams saprast, ka digitalizācija visās nozarēs būs viens no priekšnosacījumiem, kas ļaus darba spēkam strādāt produktīvāk un gudrāk. Neaizmirstot šodienas drošības izaicinājumus, mums nepieciešams beidzot radīt vienotu platformu, kā pieaugušo pārkvalifikācijas process tiek organizēts no cilvēka, nevis valsts skatu punkta.”
Par nepieciešamību veidot ciešāku uzņēmējdarbības un izglītības sadarbību konferencē runās arī AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis Māris Būmanis: “Lai nodrošinātu jaunu profesionāļu ienākšanu darba tirgū, kā arī esošo darbinieku kompetenču papildināšanu mūžizglītības ietvaros, ir nepieciešams veidot ciešākas saites un meklēt sinerģijas starp dažāda līmeņa izglītības iestādēm un uzņēmumiem, kā arī uzņēmēju profesionālajām organizācijām. Tomēr sadarbība ar izglītības ekosistēmu un tās dažādajiem līmeņiem nav tikai par jaunu darbinieku piesaisti.
Izglītības sistēma novērtē un sagaida arī mūsu kā uzņēmēju (no viņu skata punkta – mūsu kā pasūtītāju) iesaisti tās snieguma uzlabošanā un darbības novērtēšanā.”
Mācīšanās mūža garumā
Ir skaidrs, ka dinamiskajā tehnoloģiju un zināšanu attīstības laikmetā cilvēkiem ik brīdi ir jāzina un jāprot vairāk, nekā dienu iepriekš. Tāpēc 21. gadsimtā vairs nepietiek ar vienu jaunībā iegūtu diplomu, – ikvienam ir un būs jāmācās mūža garumā. Vai esošā izglītības sistēma nodrošina iespējas iegūt daudzveidīgas aktuālās prasmes un zināšanas, kas nodrošina augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu? Vai izglītības sistēma, īpaši augstākās izglītības iestādes ir gatavas mainīties, pielāgoties, lai varētu proaktīvi novērst prasmju neatbilstību darba tirgus izvirzītajiem izaicinājumiem? Kas ir jau atrisināts un kas pietrūkst izglītības sistēmas piedāvājumā valsts ekonomiskās konkurētspējas veicināšanai? Kā izvēlēties, ko un kur mācīties un kas patiešām noderēs? Uz šiem jautājumiem konferencē meklēsim atbildes kopā ar Vidzemes Augstskolas rektorei Agnesi Dāvidsoni un Latvijas Universitātes profesoru, padomes priekšsēdētāju Mārci Auziņu. Viņš atgādina vienkāršu, bet vērā ņemamu patiesību: “Kad formālās skolas durvis aizveras, īstais mācīšanās prieks tikai sākas. Tad ir laiks ne vien apgūt jaunas prasmes un profesijas, bet arī mācīties prieka pēc – nezinot, kurš zināšanu "punkts" nākotnē savienosies ar pārējo un izrādīsies izšķirīgs.
"Konference norisināsies 10. aprīlī Valmierā, Cēsu ielā 4 (Vidzemes Augstskolas konferenču zālē) no plkst. 10.00 līdz plkst. 16.00.
Pieteikšanās dalībai: https://www.latforin.lv/konference-2025
