Pēc tām sešu dienu laikā tika aizturēti 13 500 cilvēki vairāk nekā 100 apdzīvotajās vietās, savukārt gada laikā aizturēti vairāk nekā 37 000 cilvēku. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Lukašenko vēl vairāk nostiprināja varu, opozīcijas pārstāvjiem liedzot piedalīties vēlēšanās. Jebkādus atšķirīgus uzskatus apspieda ar dažādiem ierobežojumiem, izsekošanu, iebiedēšanu, patvaļīgu aizturēšanu, spīdzināšanu un piespiedu izsūtīšanu.
Ekspertu grupas secinājums: ir pietiekams pamats uzskatīt, ka Baltkrievijas varasiestāžu veiktās apcietināšanas ir noziegums pret cilvēci, jo tas ir bijis plaša mēroga un sistemātisks uzbrukums konkrētai sabiedrības daļai, kas veikts, apzinoties savas rīcības nelikumību.
! ANO Cilvēktiesību padomes diskusiju par Ekspertu grupas ziņojumu varēs vērot tiešsaistē ANO televīzijas mājaslapā. Diskusijas sākums no plkst. 12.15 pēc Latvijas laika.
Ekspertu grupas mandāts izveidots 2024. gadā, aizvietojot iepriekšējo mehānismu par Baltkrieviju ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos paspārnē, kā arī padarot mandātu stiprāku un dodot tam lielākas pilnvaras. Šī gada rudenī Ekspertu grupa pirmo reizi ziņos arī ANO Ģenerālajai asamblejai. Ekspertu grupas galvenais uzdevums ir izmeklēt, vākt un dokumentēt pierādījumus par Baltkrievijas varasiestāžu pastrādātajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī identificēt atbildīgos, lai tos sauktu pie atbildības.
Eksperti pētīja arī, kas vēsturiski ir veicinājis pamatbrīvību ierobežošanu un valsts sankcionētās vardarbības aizsākumus. Pēc nākšanas pie varas Aleksandrs Lukašenko ierobežoja valsts demokrātiskās struktūras, sagrābjot kontroli pār likumdevējvaru un tiesu varu, ierobežojot pilsoniskās un politiskās tiesības, kontrolējot neatkarīgos medijus, iznīcinot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vajājot un iebiedējot cilvēktiesību aizstāvjus. Jau pirms 2020. gada maija prezidenta “vēlēšanām” režīms uz miermīlīgiem protestiem pret iespējamo krāpšanos gaidāmajās vēlēšanās atbildēja ar vardarbīgām represijām.
Baltkrievijas varasiestāžu vardarbīgā reakcija uz plašajiem protestiem pēc 2020. gada prezidenta “vēlēšanām” ir valsts ilgstoši īstenotās represīvās politikas jaunākā izpausme. Plašie cilvēktiesību pārkāpumi bija iespējami, jo valstī trūkst patiesi demokrātiskas iestādes un neatkarīga tiesu vara, un pilsonisko sabiedrību valdošais režīms uzskata par draudu.
Baltkrievijas varasiestāžu pastrādātie cilvēktiesību pārkāpumi
- Patvaļīga aizturēšana – pastāvīgi izmantots Baltkrievijas režīma represīvais instruments. Cilvēkus tiesā vairākas reizes par vieniem un tiem pašiem “pārkāpumiem”. Gan cietumsodus, gan naudas sodus piespriež par personu aktivitātēm interneta vidē, par saturu, ko iestādes uzskata par “ekstrēmistisku”. Tiesas, nepievēršot uzmanību aizturēto spīdzināšanas pazīmēm, paātrinātā kārtībā ir piespriedušas iepriekš paredzētus notiesājošus spriedumus gandrīz visiem apsūdzētajiem.
- Spīdzināšana un cietsirdīga izturēšanās, ko Baltkrievijas varasiestādes piekopj visos personu aizturēšanas posmos. Aizturēšanas un nopratināšanas laikā aizturētie tikuši pakļauti vairāku stundu spīdzināšanas sesijām, kuru laikā tie sisti, spārdīti, spīdzināti ar elektrošoku, kā arī pakļauti seksuālai vardarbībai. Politieslodzītie piedzīvojuši īpaši cietsirdīgu izturēšanos – tiem apzināti traucēts miegs, turēti pastāvīgi apgaismotās un pārlieku aukstās vai karstās telpās, antisanitāros apstākļos, liegtas pamata higiēnas lietas un medicīniskā aprūpe. Cietumos politieslodzītie tikuši apsūdzēti izdomātu noteikumu pārkāpumos un ilgstoši turēti vieninieka kamerās.
Ziņojuma noslēgumā Ekspertu grupa sniedz virkni rekomendāciju Baltkrievijai, tostarp nekavējoties atbrīvot visus politieslodzītos, atjaunot sadarbību ar ANO cilvēktiesību mehānismiem, pārtraukt izmantot likumdošanu, lai apklusinātu opozīciju, pārtraukt spīdzināšanu un seksuālo vardarbību, nodrošināt aizturēšanas un ieslodzījuma vietu apstākļu atbilstību starptautiskām normām, pienācīgi izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumus.
Ekspertu grupa rekomendē ANO dalībvalstīm turpināt uzturēt Baltkrievijas politieslodzīto jautājumu augstu starptautiskajā darba kārtībā, strādāt, lai vainīgos sauktu pie atbildības, veicināt Baltkrievijas bēgļu starptautisko aizsardzību, kā arī turpināt atbalstīt Baltkrievijas cilvēktiesību organizācijas trimdā.
Diskusijā ar Ekspertu grupu par minēto ziņojumu tiks pausti ES dalībvalstu, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) un Eiropas valstu paziņojumi. Visos šajos formātos Latvija stingri nosodīs Baltkrievijas režīma ilgstoši pastrādātos cilvēktiesību pārkāpumus.
ANO Cilvēktiesību padomes 58. sesijas noslēgumā aprīļa sākumā plānots pieņemt ES dalībvalstu virzīto rezolūciju, lai pagarinātu Ekspertu grupas, kā arī ANO īpašā ziņotāja par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā mandātus vēl uz vienu gadu.
ANO īpašais ziņotājs par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā kopš 2024. gada ir Nils Muižnieks, un viņš savu pirmo ziņojumu plāno prezentēt ANO Cilvēktiesību padomes 59. sesijā šī gada jūnijā.
