Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš akcentēja, ka, ņemot vērā to, cik ilgi jau norit darbs pie veselības aprūpes finansēšanas modeļa izstrādes, mēs nevaram atļauties, ka rezultāts būtu nekvalitatīvs. Komisijas priekšsēdētājs aicināja ministrijas kopā ar juristiem un sociālajiem partneriem vienoties un divu mēnešu laikā atgriezties ar konkrētu un īstenojamu mērķi.
Arī komisijas deputāti akcentēja, ka jaunajam likumam ir jānes uzlabojumi veselības jomā gan pakalpojumu pieejamības, gan kvalitātes un finansējuma apjoma ziņā.
Likumprojektā ietverta iecere, ka valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā varēs saņemt tikai tās personas, kas savu pastāvīgo dzīvesvietu ir deklarējušas Latvijā vai šeit strādā. Tāpat ar likumprojektu paredzēts ieviest Nacionālo veselības apdrošināšanas fondu, nosakot tā izveidošanas, pārvaldīšanas un uzraudzības, kā arī līdzekļu uzkrāšanas un izlietošanas kārtību. Kā atzīmēja Veselības ministrijas pārstāvji, līdzīgs fonds jau kopš 2009.gada darbojas Igaunijā.
Klātesošie norādīja uz vairākiem riskiem, tostarp atzīmējot, ka iecere likumā nostiprināt finansējuma apmēra nosacījumu – vismaz četrus procentus no iekšzemes kopprodukta – veselības aprūpes vispārējās valdības sektora finansējumam var liegt Ministru kabinetam ikgadējā budžeta izstrādes laikā rēķināties ar faktisko valsts finanšu situāciju. Tāpat akcentēti jautājumi saistībā ar plānoto veselības aprūpes līdzekļu administrēšanu, kā arī izaicinājumi, kas saistīti ar deklarēšanos kā nosacījumu, lai noteiktu, kam pienākas valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi.
