Deputāti uzsvēruši, ka tas sniegs augstskolām lielāku brīvību pašām noteikt uzņemšanas datumu. Tāpat izmaiņas ļaus stiprināt Latvijas augstskolu starptautisko konkurētspēju, jo uzņemšana Eiropas augstskolās lielākoties sākas jau agrāk – pavasarī – un daļa motivēto studentu iestājas ārzemju augstskolās vēl pirms sākusies uzņemšana Latvijā.
Ja augstskolas uzņemšanu organizēs pirms centralizēto eksāmenu rezultātu paziņošanas, augstskola noteiks uzņemšanas kritērijus un kārtību, kā tiek uzņemti reflektanti. Uzņemšanas prasības un sākuma termiņš reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolām būs jāpublisko savās tīmekļvietnēs katru gadu līdz 30. novembrim, paredz grozījumi.
Plānots, ka turpmāk reģistrēties studijās varēs, neuzrādot vidējo izglītību apliecinošu dokumentu un vispārējās vidējās izglītības sertifikātus, taču studiju līgumu ar augstskolu varēs noslēgt tikai pēc tam, kad būs iesniegti minētie dokumenti.
Šobrīd Ministru kabinets katru gadu nosaka sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas, bet uzņemšana augstskolās var sākties tikai pēc centralizēto eksāmenu rezultātu izziņošanas, attiecīgi – jūlija vidū. Plānots, ka šogad spēkā vēl būs līdzšinējā kārtība, un izmaiņas studentu uzņemšanas kārtībā būs piemērojamas, sākot ar uzņemšanu 2026./2027. akadēmiskajam gadam.
Tāpat grozījumi precizē jautājumu par stipendijām ārvalstniekiem, deleģējot to veidus un apmēru noteikt Ministru kabinetam.
Lai grozījumi Augstskolu likumā stātos spēkā, tie galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē.
