“Būtiski apzināties, ka seksuālā uzmākšanās nav mīts vai šķietami maz zināma lieta Eiropas tālākajā nostūrī. Tā ir skarba un nepatīkama realitāte šeit un tagad, kuras upuris var būt ikviens neatkarīgi no dzimuma, vecuma, seksuālās orientācijas vai invaliditātes. Jā, arī Latvijā, jo mūsu veiktā aptauja augstskolās apliecina, ka ar šādu nepatīkamu pieredzi saskāries katrs ceturtais. Īpaši satraucoši, ka 86% nav ziņojuši, ja viņiem kāds uzmācies. Kas jāmaina? Ceļš uz pozitīvām pārmaiņām ir izglītošana, informēšana, iesaistīšanās un ziņošana. Mēs nedrīkstam klusēt par šādiem gadījumiem. Varmākas var apturēt tikai tad, ja viņi apzinās, ka sods ir neizbēgams,” uzsver Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves.
Kas ir seksuāla uzmākšanās, ar ko tā atšķiras no flirta un kādā vidē tā notiek?
Seksuālā uzmākšanās ir nevēlama (respektīvi, vienai no pusēm nepatīkama) uzvedība, kas var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska ar mērķi vai sekām aizskart cilvēka cieņu. Piemēram, nevēlami pieskārieni, apskāvieni, satveršana, skūpstīšana, kniebšana, masāža, seksuāli aizskarošas piezīmes, seksualizēti joki, komentāri par ārieni vai privāto dzīvi. Tā var izpausties arī kā dzimumakta imitēšana, atkailināšanās, skaņas, sekas mīmika, erotisku vai pornogrāfisku attēlu demonstrēšana. Savukārt flirts ir abpusēju simpātiju izrādīšana (respektīvi, abām pusēm patīkama), piemēram, koķetēšana. Tātad, starp seksuālu uzmākšanos un flirtu nekādā gadījumā nav liekama vienlīdzības zīme. Vide, kurā seksuālā uzmākšanās var izpausties, parasti ir tāda, kurā dominē varas ļaunprātīga izmantošana, zema atbildības sajūta un tāda sociālā dinamika, kas atbalsta vardarbību. Lai novērstu šādas situācijas, ir būtiski veidot iekļaujošas, emocionāli drošas vides, kurās aktīvi strādā pie apmācībām, vadlīniju ieviešanas jebkādas vardarbības gadījumā un pārkāpumu novēršanas.
Augstskolu aptauja parāda – ar seksuālo uzmākšanos saskāries katrs ceturtais, bet ziņo tikai neliela daļa
Aptaujā par seksuālo uzmākšanos Latvijas augstskolu vidē atbildes sniedza 3218 respondenti – studējošie un absolventi (2595), mācībspēki (401) un pārējais personāls (222). Tās dati liecina, ka ar seksuālo uzmākšanos saskāries katrs ceturtais respondents, visbiežāk uzmākšanās notikusi katras sociālās grupas ietvaros (proti – students, studentam u.tml.). Kā notikuma vieta visvairāk minēta lekciju telpa (41%), bet kā konkrētā nepatīkamā pieredze – nepiemēroti skatieni, uzmācīgi, aizskaroši joki, nevēlama pieskaršanās, apskāvieni vai skūpsti. Galvenās sabiedrības grupas, kas var tikt pakļautas seksuālās uzmākšanās riskam augstskolās, ir sievietes, LGBTQ+ kopienai piederīgie un ārvalstu studenti. Satraucoši, ka bieži vien seksuālās uzmākšanās upuri izvēlas neziņot par notikušo, jo neuzticas atbildīgajām institūcijām. Par seksuālo uzmākšanos ziņojuši vien 6%. Latvijas augstskolās lielākoties ir izstrādāti ētikas kodeksi (34 no 35) un/vai Dzimumu līdztiesības plāni (22 no 35), tomēr tajos līdz šim bieži vien trūkst konkrētas informācijas vai definīcijas par seksuālo uzmākšanos, kas liecina par nepietiekamu uzmanības pievēršanu šai problēmai. Lielākoties Latvijas augstskolās nav pieredzes seksuālās uzmākšanās gadījumu izskatīšanā, tomēr augstskolas uzskata, ka to ētikas komisijas varētu būt atbildīgas par šādu gadījumu vērtēšanu. Ētikas komisijas savā procesā var piesaistīt juristus un citus speciālistus, kas nodrošina juridisko atbilstību un kompetenci.
Vai problēma pastāv tikai Latvijā?
Nē, seksuālā uzmākšanās ir zināma arī citās valstīs, ko apliecina gan pētījumi, gan incidenti studiju vidē. Tomēr Eiropas Savienības prakse rāda, ka atšķiras izglītotības un informētības līmenis par to. Tradicionāli augstāks tas ir piemēram, Zviedrijā, Dānijā, Lielbritānijā un Beļģijā, bet zemāks Portugālē, Rumānijā un Bulgārijā. Tāpat atšķirīgas ir sankcijas – no naudas soda līdz pat brīvības atņemšanai. Svarīgi atzīmēt, ka seksuālās uzmākšanās skandāli citu valstu augstskolās ir bijuši katalizatori, lai izveidotu drošāku vidi. Piemēram, ir noteiktas atbalsta personas vai izveidots ombuda institūcija konkrētā augstskolā, kas risina jautājumus, kas skar seksuālo uzmākšanos. Ja cietusī puse izvēlas turpināt procesu, tad situācijas risināšanā iesaistās arī augstskolas ētikas komisija.
Kas noteic upura, varmākas un malā stāvētāja lomas?
Ikviens var kļūt par seksuālās uzmākšanās upuri. Faktori, kas veicina noslieci uz iekļūšanu upura lomā pārsvarā ir tādi, kuros darba/ studiju vidē priekšnieks vai pasniedzējs tiek idealizēts, kas apgrūtina pateikt stingru “nē” seksuālām attiecībām. Tā var būt arī autoritāra un represīva audzināšana upura bērnībā, kas pieaugot veicina pakļaušanās un pat atkarīgas personas tendences.
Savukārt varmākas portretu var iezīmēt tādi ģimenes faktori, kas var veicināt cilvēkā pārlieku neveselīga egoisma un narcisma izveidi un samazinātu iejūtības, empātijas un citu cilvēku personības cieņas izveidi. Tā var būt arī sociālā vide (vienaudžu ietekme, valstī esošās sociālās normas, likumdošana, literatūra, internets, mīti, kas saistīti ar seksuālo uzvedību) un pareiza piemēra trūkums.
Tikmēr malā stāvētājs ir tāds cilvēks, kas redz vardarbību vai ir liecinieks kādiem apstākļiem, kas veicina turpināt vardarbību. Malā stāvētājs nav tieši iesaistīts, bet var izvēlēties iejaukties, runāt vai kaut ko darīt lietas labā un tādejādi potenciāli spēj atturēt, novērst vai pārtraukt varmācību. “Malā stāvētāja efekts” – jo vairāk cilvēku zinās, jo mazāka iespēja, ka kāds no viņiem iejauksies.
Izpētes materiāli pieejami ŠEIT.
