“Latvijas Universitāte ir viens no valsts izcilības balstiem. Tā ir nozīmīga platforma zinātnes, valsts pārvaldes un uzņēmējdarbības sadarbībai. Augsti kvalificēti pasniedzēji, talantīgi studenti un sasniegumi pētniecībā ir pamats inovācijām un augstas pievienotās vērtības produktu attīstībai, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju globālajā tirgū. Būtiski, ka esam vienisprātis par mākslīgā intelekta un kripto nozaru pieaugošo lomu, kam Latvijā jāpievērš aizvien lielāka uzmanība, kā arī attiecībā uz produktivitātes veicināšanu un birokrātijas mazināšanu valsts pārvaldē, kā vienu no ekonomiskās izaugsmes dzinējspēkiem,’’ uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
“Universitātes un Ekonomikas ministrijas sadarbība jau pašlaik ir ļoti produktīva, jo mūsu eksperti veic vairākus aktuālus pētījumus dažādos ekonomikas jautājumos – konkurētspēja, eksports, enerģētika, produktivitāte u.c. Šodien ar ministru ne vien pārrunājām aktualitātes ekonomikā, bet arī iepazīstinājām ar mūsu pētnieku sasniegumiem, kas var dot būtisku pienesumu valsts attīstībai. LU mērķis ir nemainīgs – inovāciju kapacitātes palielināšana, kā arī valsts globālās konkurētspējas stiprināšana un finanšu sistēmas un kapitāla tirgus attīstība,” saka LU rektors profesors Gundars Bērziņš.
LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) dekāns Jānis Priede un ESZF produktivitātes zinātniskā institūta “Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK” direktore, profesore Inna Šteinbuka ekonomikas ministru iepazīstināja ar LU domnīcas aizvadītā gada pētījumiem, iezīmējot Eiropas Savienības un Latvijas konkurētspējas izaicinājumus. Viņi koncentrējās uz produktivitāti, enerģētiku un ekonomikas attīstību.
ES saskaras ar konkurētspējas atpalicību un augstām enerģijas cenām, ko turpmākajos gados joprojām ietekmēs fosilais kurināmais. Tāpat eskeprti atzīmē ASV ietekmi uz ES ekonomisko politiku un nepieciešamību pielāgoties ģeopolitiskajai spriedzei. Secināts, ka Latvijā produktivitātes izaugsme atpaliek no darbaspēka izmaksu pieauguma, radot konkurētspējas riskus. Galvenie izaicinājumi ir demogrāfiskie faktori, ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, kā arī cilvēkkapitāla stiprināšanā. Pozitīvi signāli novērojami patērētāju noskaņojumā un pakalpojumu nozarēs. LU eksperti izceļ nepieciešamību fokusēties uz strukturālām reformām, investīcijām un ekonomikas noturību ģeopolitiskās spriedzes apstākļos.
Tematu papildināja EZTF Ģeoloģijas nodaļas vadītāja, asociētā profesora Jāņa Karuša ieskats kritisko minerālu iegūšanā, sauszemes un jūras vēja parkos un CO2 noglabāšanā zemes dzīlēs.
Pēc sarunām un diskusijām ministrs apmeklēja arī vairākas laboratorijas, tostarp kvantu optikas un biosensoru laboratorijas, kā arī iepazinās ar Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes pētnieku darbu.
