Ar mērķi vērst skatītāju uzmanību senvārdu tematikai un novērtēt kūdras vērtību un nozīmi mūsdienu sabiedrībā, izstādes autore aicina domāt par latviešu valodas bagātību.
“Katrs tēls atspoguļo apslēptos simbolus, manas asociācijas par latviešu senvārdiem, kuru nozīmi lielākoties sabiedrība vairs nezina. Pirmatnējā sajūsma par skaņu virknējuma skanējumu un spilgtās asociācijas, kuras veidojās, izlasot skaņas, arī noteica manas “Vārdenes” izveidi. Izstādes tēli ir kā identitātes zīmes, kas norāda uz manu piederību Latvijai. Ar šo izstādi vēlos aicināt skatītāju uz pārdomām par notikumiem, kas skar valodas transformāciju, pašapziņas un identitātes meklējumus,” stāsta izstādes veidotāja Ginta Kristjansone.
Izstādē apskatāmi 16 no kūdras veidoti tēli, iedvesmojoties no Janīnas Kursītes grāmatām “Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca” un “Tautlietu vārdene”, kurās apkopoti latviešu senvārdi, lai tie neizzustu un paliktu nākamajām paaudzēm.
Kūdras, kā izejmateriāla izmantošana figūru veidošanā nav nejauša, tā izvēlēta, lai papildinātu mākslinieces asociatīvo vēstījumu. “Kūdra ir kā metafora kaut kam aizmirstam, atrastam, bet vērtīgam. Materiāls ar burvīgu tekstūru, savdabīgu grafiku. Kūdra ir grāmata, kuru daba rakstījusi neskaitāmu gadu garumā. Mūsdienu paaudze mācās to lasīt. Tāpat ir ar senvārdiem, kas ir mūsu mantojums un kuru nozīmi mācāmies no jauna,” skaidro māksliniece.
Izstādes apskatāmos tēlus un aprakstus papildina aktiera Kaspara Zvīgula ierunātais senvārdu nozīmes skaidrojums.
