Uzrunājot klātesošos, Ārlietu ministrijas Diasporas grupas Speciālo uzdevumu vēstniece un padomes priekšsēdētāja Zanda Grauze pateicās padomes darbiniekiem par 2024. gadā paveikto, īpaši atzīmējot padomes darba grupu veikumu diasporai svarīgu tēmu risināšanā. Pasaules Brīvo latviešu apvienībai vēstniece pateicās par ieguldījumu pasākumu “Latvija fokusā” organizēšanā 2024. gadā Stokholmā, Amsterdamā un Parīzē.
Sēdē Diasporas konsultatīvās padomes darba grupu vadītāji sniedza atskatu uz 2024. gada paveikto, kā arī iezīmēja plānotos darbus un pasākumus 2025. gadam.
Latviešu valodas un izglītības darba grupas vadītāja Aira Priedīte norādīja, ka viss darbs ir vērsts uz diasporas atbalsta un latviešu valodas apguves stiprināšanu. Runājot par nākotni, viņa ieskicēja plānu izveidot vienotu centralizētu platformu, sniedzot iespēju interesentiem visā pasaulē vienkāršā un strukturētā veidā atrast nepieciešamo informāciju par latviešu valodas apguvi un pieejamiem resursiem. Tāpat jāturpina sadarbība ar Remigrācijas darba grupu gan informācijas apmaiņas par latviešu valodas apguvi un izglītību, gan termina "mobilitāte" līdzās "remigrācijai" ieviešanā diasporas dokumentos.
Remigrācijas koordinācijas darba grupas pārstāve – Nodarbinātības Valsts aģentūras direktora vietniece Kristīne Stašāne – pauda atbalstu turpmākai un aktīvai sadarbībai, uzsverot komunikācijas nozīmi remigrācijas procesos. Savukārt Diasporas mediju darba grupas vadītājs Indulis Bērziņš pauda gandarījumu par to, ka diasporas mediji spēj savstarpēji komunicēt tieši par diasporas medijiem specifiskiem jautājumiem, lai tie turpmāk kļūtu līdzvērtīgi Latvijas mediju vidē un diasporas intereses pastāvīgi tiktu atspoguļotas Latvijas informatīvajā telpā. Kā viens no nākamā gada uzdevumiem ir izveidot Latvijas diasporas žurnālistu tīklu, iesaistot satura veidošanā aizvien plašāku dažādās pasaules valstīs dzīvojošu latviešu žurnālistu loku.
Latvijas Universitātes Diasporas un migrāciju pētījumu centra speciālisti iepazīstināja ar pētījumu “Diasporas politiskā līdzdalība vēlēšanu kontekstā”, raksturojot diasporas iesaisti politiskajā dzīvē, līdzdalību gan Saeimas, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesā. Pētījumā ir sniegti galvenie secinājumi par diasporas politisko līdzdalību un ieteikumi, kam būtu jāvērš uzmanība nākotnē diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanā.
Noslēgumā Z. Grauze vēlreiz pateicās visiem par dalību sanāksmē un novēlēja apņēmību turpināt iesāktos darbus un īstenot plānotos pasākumus nākamajā gadā!
Nākamā Diasporas konsultatīvās padomes sēde ir plānota 2025. gada februārī.
Informācijai
Diasporas konsultatīvās padome, kā padomdevējas institūcija, nodibināta 2019. gada maijā un kopš tā laika veicina saskaņotu diasporas politikas veidošanu un tās ikgadējo prioritāšu noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu. Diasporas konsultatīvās padomē ietilpst 26 pārstāvji – vienlīdz plaši gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan diasporas organizācijas.
Diasporas politiku, iesaistot diasporas locekļus, diasporas organizācijas un citas fiziskās un juridiskās personas, īsteno Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, plānošanas reģioni, pašvaldības un citas valsts pārvaldes institūcijas, veicot Diasporas likumā, Plānā darbam ar diasporu un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Savukārt, Ārlietu ministrija nodrošina vienotas diasporas politikas izstrādi un koordinētu īstenošanu, tādējādi uzturot pasākumu sistēmu darbam ar diasporu.
