Izstrādātais projekts paredz, ka Vidzemes tirgus būtu jāveido kā pilotprojekts apritīgas, ekoloģiskas un priekšzīmīgas arhitektūras attīstībai, demonstrējot, kā pilsētas atjaunošanas procesā par prioritāti iespējams izvirzīt ilgtspējīgas dizaina prakses, nezaudējot funkcionalitāti un estētisko vērtību.
Līdz ar to projektā piedāvāts Vidzemes tirgus teritoriju atvērt gājēju plūsmai, veidojot vienotu un plūstošu publisko ārtelpu. Tirgus laukums paredzēts brīvs no automašīnu klātbūtnes, bez stāvvietām, koncentrējoties uz multifunkcionālu un ekoloģisku vidi. Esošie vēsturiskie paviljoni, kopā ar ārtelpu, jāpiedāvā kā vieta dažādām jaunām funkcijām - kultūrai, rekreācijai, izglītībai, pilsoniskajai līdzdalībai un citām funkcijām.
“Vidzemes tirgus patlaban ir pozitīvu pārmaiņu priekšā. Jau tuvākajā laikā tiks izsludināta nomas tiesību izsole, kurā meklēsim Vidzemes tirgus teritorijas nomnieku uz 30 gadiem. Iznomāšanas nosacījumos, papildus tirgus darbības turpmākai nodrošināšanai, būs iekļauti arī nosacījumi par vēsturisko paviljonu atjaunošanu un teritorijas labiekārtošanu. Līdz ar to sagatavotais Vidzemes tirgus attīstības priekšizpētes projekts būs kā ceļa karte un palīdzēs jaunajam nomniekam noteikt prioritātes tirgus attīstībai,” uzsver Ojārs Valkers, SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētājs.
Vidzemes tirgus paviljonu attīstības vīzijā tiek saglabātas to vēsturiskās un augstvērtīgās detaļas. Gaļas paviljons, kā klasisks 19. gadsimta tirgus paviljons, ir ievērojams ar tā lielo mērogu, kā arī ar izsmalcinātajām detaļām ēkas interjerā, piemēram, tirdzniecības vietu nodalošām čuguna un dzelzs konstrukcijām. Piedāvātais rekonstrukcijas risinājums ļauj saglabāt ēkas vēsturisko apjomu un interjera elementus, vienlaikus palielinot izmantojamo platību, ieviešot multifunkcionālu ātriju un nodrošinot funkciju daudzveidību tirgū.
Savukārt piena paviljonā piedāvāts izveidot divus atšķirīgus apjomus, kur pirmais būtu veltīts tirdzniecības funkcijai, kas ieplānota ēkas apakšējā daļā, atverot to uz iekšpagalmu. Savukārt otrs - galerijas apjoms – paredzēts telpām kultūras funkcijai, tostarp radot vietu konferencēm un izstādēm, darbnīcām un citām aktivitātēm. Īstenojot piedāvāto paviljonu attīstības vīziju, to komerctelpu platība palielinātos attiecīgi 1,8 un 1,6 reizes.
Pirms paviljonu rekonstrukcijas ieteicams veikt materiālu inventarizāciju un izveidot materiālu banku, izmantojot ilgtspējīgu pieeju tirgus apsaimniekošanā. Materiālu banka ir pārskatāms un kompakts vizuālais materiāls, kas ļauj novērtēt ēkās jau esošo materiālu un elementu vēsturisko vērtību, kā arī potenciālo atkārtoto pielietojumu jaunā tirgus tēla veidošanā.
Priekšizpētes projekts par energoefektivitātes uzlabojumu un telpu izmantošanas iespējām Vidzemes tirgus gaļas un piena paviljonos ir viens no potenciālajiem tirgus attīstības risinājumiem, kura realizēšanai ir nepieciešams saskaņojums attiecīgajās valsts un pašvaldības institūcijās.
Vidzemes tirgus ir viens no visvecākajiem lielajiem Rīgas tirgiem, kas bija galvaspilsētā pirmais, kurā bija izbūvēti labiekārtoti paviljoni. Tā 1902. gada 15. oktobrī Brīvības un Matīsa ielas stūrī tika atklāti divi Aleksandra tirgus paviljoni – pirmā slēgta tipa tirdzniecības halle Rīgā gaļas tirdzniecībai un atklātā halle – citu pārtikas produktu tirgošanai. Tirgus ēku autors bija Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Šo tirgu ar nosaukumu “Vidzemes tirgus” pazīstam kopš 1924. gada. Tā apbūve ir UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta “Rīgas vēsturiskais centrs” daļa un ir Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” daļa.
SIA “Rīgas nami’’ ir Latvijā lielākais pašvaldībai piederošo īpašumu un galvaspilsētas iestāžu, sociālo dzīvojamo māju, pašvaldības tirgu teritoriju un tajās esošo ēku apsaimniekotājs un pārvaldītājs, telpu iznomātājs un jauno projektu attīstītājs, kā arī pasākumu centru “Splendid Palace” un “Melngalvju nams” īpašnieks.
