Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsvēra: “Šodien rit jau 1002. asiņainā diena Ukrainas un visas Eiropas vēsturē, un diemžēl nekas neliecina, ka tuvotos kara beigas. Krievija turpina pielietot jebkādus līdzekļus, lai izsistu tiesiskos pamatus mūsdienu demokrātiskajai sabiedrībai. Valsts drošība, tostarp iekšējā un ārējā drošība, kā arī kiberdrošība, ir noteikta kā nākamā gada budžeta prioritāte. Tā ir gan valsts, gan Eiropas Savienības kopējā prioritāte, un tai ir jābūt ikviena sabiedrības locekļa un, jo īpaši tiesību piemērotāju prioritātei. Lai novērstu hibrīddraudus mūsu valstij un tās iedzīvotājiem, tiesību piemērotājiem nepieciešams izmantot efektīvus, tostarp krimināltiesiskus rīkus.”
Pēc Krievijas uzsāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā valsts drošības apdraudējuma novēršanai tika noteikti stingrāki noteikumi. Tieslietu ministrija 2023. gadā aktīvi uzsāka darbu pie kriminālsodu reformas, kas turpinās arī šobrīd, paredzot stingrāku atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret valsti un valsts drošību, nosakot stingrākus drošības līdzekļus un ierobežojot iespēju vienoties par vainas atzīšanu un sodu ar prokuroru gadījumos, kas saistīti ar valsts drošību vai pārvaldības kārtību, kā arī naida un vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu gadījumā.
Inese Lībiņa-Egnere atgādināja, ka Satversme prasa mūsu demokrātiskās valsts iekārtas stabilitātes nolūkā veikt īpašus pašaizsardzības pasākumus. Tie ir gan kriminālatbildības noteikšana par nodarījumiem, kas apdraud valsts drošību, gan dezinformācijas ierobežošana ar administratīviem lēmumiem, gan citi.
Tieslietu ministre tāpat akcentēja efektīvas sadarbības nozīmi starp dažādiem valsts varas atzariem un norādīja uz tiesnešu un prokuroru būtisko lomu, izvērtējot katru noziedzīgu nodarījumu, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju. Tāpat Inese Lībiņa-Egnere aicināja aktīvi izmantot iespējas uzdot jautājumus Satversmes tiesā un Eiropas Savienības Tiesā, kā arī diskutēt par atsevišķiem jautājumiem citos sadarbības formātos.
