“Iedzīvotājiem nav jācieš no tā, ka pašvaldības dažādu iemeslu dēļ kļūdaini interpretē vienu vai otru likumu, šajā gadījumā attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu. Tādēļ aicinu vēlreiz rūpīgi iepazīties ar spēkā esošo tiesisko regulējumu un jebkādu neskaidrību gadījumā konsultēties ar Finanšu ministriju. Ja nauda no iedzīvotājiem jau ir iekasēta, aicinu veikt pārrēķinu un to atmaksāt,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.
Kas ir paaugstinātais nekustamā īpašuma nodoklis un kāpēc to piemēro?
Saskaņā ar likumu1 paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli (ar 3% likmi) pašvaldības drīkst piemērot būvēm, kurām līdz nodošanai ekspluatācijā beidzies kopējais būvdarbu termiņš, ja tās to noteikušas savos saistošajos noteikumos. Tas nozīmē, ka nekustamā īpašuma nodokli ar šo likmi drīkst piemērot tikai tām būvēm, kurām nav derīgas būvatļaujas. Proti, kopējo būvdarbu termiņu veido maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums (piemēram, savrupmājām tas ir 8 gadi) un termiņš, uz kādu būvatļauja pagarināta pēc maksimālā termiņa beigām, ja būvi nav bijis iespējams nodot ekspluatācijā un būvdarbi ir turpināmi. Tiklīdz ir derīga būvatļauja, paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli piemērot nedrīkst.
Paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis ir viens no veidiem, lai mudinātu iedzīvotājus sakārtot savus īpašumus. Tādu ar jau pieminētā likuma spēku būvniecības jomā ieviesa pirms desmit gadiem, un viena no pamatidejām ir ilgstoša būvniecības procesa ierobežošana. Tomēr līdz ar šī nodokļa ieviešanu ar būvniecības jomu saistītajos likumos un noteikumos notika vēl vairākas izmaiņas, kuras arī ir jāņem vērā, piemērojot šo nodokli. Konkrēti Jelgavas pašvaldība nepareizi piemēroja minētā likuma Pārejas noteikumus2. Rezultātā tā kļūdaini aprēķināja nodokli kopumā 137 būvēm.
Skaidrības nolūkos vajadzīgi grozījumi likumā
Tiesībsarga ieskatā likumā skaidri jāieraksta, ka paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi var piemērot tikai tām būvēm, kurām nav derīga būvatļauja (nevis, piemēram, tām, kuras nav nodotas ekspluatācijā, vai notiek atļaujas pagarināšanas process). Gatavību sniegt šādus priekšlikumus likuma grozījumiem jau iepriekš paudusi Finanšu ministrija, bet divu gadu garumā tas nav noticis. “Ministrijai nevar pārmest, ka pašvaldības kļūdaini lasa likumus, bet situācija praksē liecina, ka vajadzīgas izmaiņas nepārprotamas skaidrības nolūkos – kad un par ko minēto nodokļa likmi var piemērot, un ko nozīmē derīga būvatļauja,” piebilst tiesībsargs.
Kavēšanās ar jomas sakārtošanu nav laba pārvaldība, tādējādi līdz nākamā gada 1. janvārim tiesībsargs sagaida aktīvu rīcību:
- Finanšu ministrijai un valdībai bez kavēšanās virzīt izmaiņas likumā;
- Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai – veikt nodokļa pārrēķinu tur, kur tas piemērots prettiesiski;
- visām pašvaldībām – izvērtēt paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas prakses atbilstību likumam “Par nekustamā īpašuma nodokli”, ņemot vērā tiesībsarga atzinumā konstatēto. Proti, iespējams, ka ir vēl vairākas pašvaldības, kas kļūdījušās. Arī tad ir jāveic nodokļa pārrēķins, un to var darīt ar atpakaļejošu termiņu (trīs gadi).
1 “Par nekustamā īpašuma nodokli”
2 Būvēm, kuru būvniecībai pirms 2013. gada 1. jūlija ir izsniegta būvatļauja, bet tās derīguma termiņš beidzies pēc 2013.gada 31.decembra un 12 mēnešu laikā pēc būvatļaujas derīguma termiņa beigām būves nav nodotas ekspluatācijā vai būvatļaujas atjaunotas, ar 13. mēnesi pēc būvatļaujas derīguma termiņa beigām piemēro šā likuma 3. panta 1.6 daļā noteikto nodokļa uzlikšanas kārtību līdz būves nodošanai ekspluatācijā.
