Diskusijas laikā eksperti norādīja - lai sagatavotu kvalificētus drošības speciālistus, jau skolas programmās jāiekļauj dažādas ar drošības jomu saistītas nodarbības, kas veicinātu sabiedrības izpratni par drošību neatkarīgi no nākotnes profesijas izvēles.
Jaunsardzes centra vadītājs, pulkvedis Aivis Mirbahs diskusijas laikā uzsvēra, ka drošības joma ir ļoti plaša un līdz šim nav skaidri nodefinēts tās strukturālais sadalījums. “Es šeit vēlos atsaukties uz Rinkēviča kunga teikto, kad viņš stājās amatā, proti, ka nav iekšējās un ārējās aizsardzības. Nav aizsardzība un drošība, to nevar atdalīt vienu no otra. Mums būtu jāizveido vienots koncepts un konkrēti atbildīgā institūcija par šo jautājumu kopumā. Pēc tam varam to sadalīt apakškategorijās – drošība, aizsardzība, iekšlietas. Citādi man rodas sajūta, ka mēs par izglītību runājam atsevišķi, kaut kur pieminam iekšlietas, citur drošību. Kas tad īsti pārrauga to visu?”
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša akcentēja, ka ir nepieciešams stiprināt sabiedrības izpratni par rīcību dažādās ar drošību saistītās situācijās: “Par drošību mēs parasti nerunājam, kad jūtamies droši, bet gan tad, kad parādās apdraudējumi. No savas puses varu teikt, ka ir būtiski, lai drošības komponenti tiek iekļauti izglītībā, sākot no agrīnajiem gadiem līdz pat augsta līmeņa speciālistu sagatavošanai universitātēs. Man ir ļoti svarīgi stiprināt sabiedrības drošību caur pilsonisko izglītību, uzsvaru, liekot uz valodas prasmi, medijpratību, vēstures zināšanām un sabiedrības integrēšanu, nevis tikai tehniskajiem aspektiem kā kiberdrošība.”
Papildinot par izglītības nozīmi drošības jomā, Biznesa augstskolas Turība programmas “Organizācijas drošība” direktors Kārlis Apalups norādīja, ka mācību saturā jāiekļauj vairāk nodarbības, kas saistītas ar valsts aizsardzību, vienlaikus integrējot arī citas drošības jomas. “Ir divas būtiskas prasmes, kas jāiemāca ikvienam cilvēkam, lai viņš būtu gatavs reaģēt drošības situācijās neatkarīgi no profesijas – stresa noturība un kritiskā domāšana. Šīs prasmes var attīstīt tieši valsts aizsardzības mācību ietvaros, kur tiek radītas stresa situācijas. Tas ir fundamentāls treniņš, kas dod spēju saglabāt mieru un domāt racionāli. Ja cilvēks spēs saglabāt spēju domāt skaidri stresa apstākļos, viņš spēs rīkoties pareizi pat tad, ja viņam nebūs mācīts algoritms rīcībai. Savukārt augstākajā un profesionālajā izglītībā mums ir nepieciešams paātrināt procesus un mazināt birokrātiju, jo mūsu potenciālais ienaidnieks var vienā dienā likvidēt visus savus birokrātiskos šķēršļus,” akcentēja K. Apalups.
Savukārt Drošības profesionāļu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Āmars uzsvēra, ka “mums visiem kopīgi kā sabiedrībai vajadzētu padomāt par to, kā katrs pats un, palīdzot citiem, varam stiprināt valsts iekšējo drošību, lai iekšējā drošība nebūtu tikai sauklis, bet gan reāla darbība, uzsvaru liekot uz to, lai pēc 10-15 gadiem mēs varētu dzīvot tikpat drošā vai pat drošākā valstī.”
Biznesa augstskola Turība 7. novembrī organizēja viedokļa ringu, lai diskutētu par ataudzi drošības un aizsardzības nozarēs. Viedokļa ringa diskusija notika drošības konferences “Nākotnes drošība: Drošības speciālistu sagatavošana nākotnes izaicinājumiem” ietvaros.
Konferenci, uzsverot drošības nozīmi sabiedrības labklājībā un attīstībā, atklāja Biznesa augstskolas Turība rektore Zane Driņķe: “Drošība ir dinamiska un mainīga, un tā prasa pastāvīgu uzmanību un pielāgošanos, ņemot vērā jaunus izaicinājumus un apdraudējumus. Tās nozīme ir būtiska, jo droša vide veicina cilvēku labklājību, stabilitāti un attīstību.”
Savukārt domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktors, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks savos ievadvārdos uzsvēra drošības nozīmi jebkurā dzīves aspektā: “Pirmais absolūtais fakts ir tāds, ka dzīvē drošības nekad nevar būt par daudz. Otrais, drošība ir jautājums, kas uztrauc visus mūs, jo cilvēks pēc dabas vienmēr ir juties nedrošs – vai viņš ir bijis alu cilvēks, mūsdienu cilvēks vai jaunietis, kas meklē savu identitāti. Drošības jautājums ir kaut kas tāds, kas vienmēr ir jāpārskata, un tas iet pretrunā ar mūsu sabiedrības uzskatu – vienmēr uzticēties cits citam. Tad, kad jūs šajā konferencē aplūkojat dažādus dzīves aspektus, atcerieties, ka jebkurā dzīves aspektā viena maza daļiņa ir jāatvēl drošības jautājumiem, un, ja tā notiks, tad mēs visi jutīsimies drošāk,”
Konferencē par drošības apziņu sabiedrībā un tās izaicinājumiem Latvijā uzstājās jau pieminētais drošības eksperts Kārlis Apalups. Par kiberdrošības izaicinājumiem Latvijā stāstīja uzņēmuma SIA “TET” IT drošības pārvaldnieks, Turības lektors Uldis Lībietis, bet par globālajiem izaicinājumiem drošības jomā runāja starptautisko organizāciju profesionāle (ES, OECD, ANO) krīžu vadības, pārvaldības un komunikācijas jautājumos Elīna Pinto.
Savukārt ar Somijas pieredzi drošības speciālistu apmācībā dalījās Laurea lietišķo zinātņu universitātes eksperts Kaci Bordaše (Kaci Bourdache), bet Latvijas pieredzi prezentēja Jaunsardzes centra vadītājs, pulkvedis Aivis Mirbahs, uzstājoties par valsts aizsardzības mācību kā visaptverošas valsts aizsardzības stūrakmeni.
Konference norisinās ar ERASMUS+ SECUREU projekta atbalstu. Šī projekta ietvaros septiņi partneri no Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas un Spānijas izstrādāja dažādus mācību materiālus drošības risku vadības jomā. Konferencē būs iespēja iepazīties ar šiem mācību līdzekļiem un resursiem, kā arī uzzināt partneraugstskolu pieredzi, apmācot drošības speciālistus dažādās Eiropas valstīs. Vairāk par projektu: http://security.turiba.lv.
