Sanāksmes laikā ministrijas pārstāvji iepazīstināja klātesošos ar pieciem iespējamiem risinājumiem pārtikas preču cenu samazināšanai, kas līdzīgā veidā tiek īstenoti arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs:
- uzcenojuma griestu noteikšana ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam, kas paredz, ka noteiktām ikdienas pārtikas preču patēriņa grozā esošajām precēm tiktu noteikts uzcenojuma ierobežojuma slieksnis. Šāds risinājums tiek piemērots Grieķijā, Bulgārijā, Horvātijā, Rumānijā;
- zemākās cenas noteikšana katrā preču kategorijā, nodefinējot ikdienas patēriņa preču grozu, kur katrā preču kategorijā mazumtirgotājam brīvi pēc savas izvēles būtu jāizvēlas vismaz viens savā mazumtirdzniecības tīklā esošs produkts, kuram jānosaka zemākā cena tirgū. Šāds risinājums tiek piemērots Grieķijā un Ungārijā;
- preču cenu digitālā salīdzināšanas rīka ieviešana, nodrošinot pircējiem vienuviet pieejamu informāciju par tirdzniecības vietās pieejamo preču cenām noteiktu kategoriju precēm. Šāds risinājums tiek piemērots Austrijā, Horvātijā, Beļģijā, Ungārijā;
- aizliegums iznīcināt nepārdotās pārtikas preces, mudinot mazumtirgotājus ziedot vai pārdot šos produktus par pazeminātu cenu. Šāds risinājums tiek piemērots Francijā;
- aizliegums piemērot pārmērīgas un ilgstošas atlaides pārtikas precēm noteikšana, lai stabilizētu patēriņa cenas. Šāds risinājums tiek piemērots Francijā.
Vienlaikus sanāksmes laikā EM aicināja visas iesaistītās puses sniegt papildu priekšlikumus, lai kopā sagatavotu risinājumu pamata nepieciešamības pārtikas preču cenu samazināšanai, vienlaikus novēršot atšķirīgu cenu veidošanas attieksmi starp vietējām un importētajām pārtikas precēm, kā arī līdzsvarojot pārtikas preču piegādes ķēdes dalībnieku attiecības, lai ražotājiem nebūtu jāpārdod preces par neatbilstoši zemu cenu vai pat zem pašizmaksas.
Paralēli EM uzsākusi darbu pie normatīvo aktu grozījumu izstrādes savu priekšlikumu īstenošanai, savukārt nākamās diskusijas valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē plānotas novembra otrajā pusē.
Kā zināms, jau ilgstoši pārtikas preču mazumtirdzniecībā tiek novērotas noturīgi augstas cenas, kā rezultātā būtiska daļa no mājsaimniecību izdevumiem tiek veltīta pārtikas preču iegādei, mazāk turīgāko iedzīvotāju vidū pārsniedzot pat 30% no kopējiem mājsaimniecības izdevumiem. Tāpat secināts, ka Latvijas iedzīvotāji pārtikas iegādei tērē par 10% vairāk nekā mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Vienlaikus jāatgādina, ka arī Konkurences padomes pērn īstenotās padziļinātās mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības ietvaros (olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes tirgus uzraudzībā) novērota tendence trešdaļai no tirgus uzraudzībā ietvertiem mazumtirgotājiem Latvijā ražotām precēm piemērot vidēji lielākus uzcenojumus, salīdzinot ar citās valstīs ražotām līdzvērtīgām precēm.
Tikšanās piedalījās pārstāvji no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Tirgotāju asociācijas, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, Zemnieku Saeimas, Latvijas Maiznieku biedrības, Rimi Latvija, Maxima Latvija, Konkurences padomes, Zemkopības ministrijas u.c.
