Lai informētu uzņēmējus par jaunākajām tendencēm un aktualitātēm ilgtspējas jomā, LDDK vebinārā “Kā zaļais kurss mainīs darba vidi un darbinieku prasmes?” bija pulcējis ekspertus, kas dalījās savā pieredzē par zaļajai pārejai nepieciešamajām darbinieku prasmēm, zaļo personālvadību, aktualitātēm nefinanšu ziņošanā, kā arī par nefinanšu ziņošanas nosacījumiem attiecībā uz darba vidi.
“Zaļās” pārejas dēļ mainīsies darba vide un būs nepieciešamas jaunas prasmes
No 2015. līdz 2019.gadam OECD valstīs aptuveni 7% darbinieku strādāja emisiju intensīvās nozarēs, piektā daļa – videi draudzīgās profesijās, LDDK organizētajā vebinārā atklāja OECD darba tirgus ekonomiste Dzana Topalovica. Pētot detalizētāk, secināms, ka aptuveni pusē šo profesiju zaļākas ekonomikas dēļ mainās darbam nepieciešamās prasmes, savukārt 40% gadījumu zaļā pāreja palielina pieprasījumu pēc konkrētā amata. Tikai salīdzinoši nelielu daļu – 14% – no videi draudzīgajiem darbiem varētu raksturot kā jaunas “zaļās” profesijas.
Tas nozīmē, ka daudzas pārejai uz zaļāku ekonomiku svarīgas darba vietas jau pastāv, taču, iespējams, mainās darba saturs, un tajās strādājošajiem var nākties apgūt jaunas prasmes. Piemēram, būvniekiem, santehniķiem jāmācās, kā ierīkot siltumsūkņus, citas videi draudzīgas iekārtas.
Viņai piekrīt arī Banku augstskolas rektore profesore Līga Peiseniece, norādot, ka salīdzinoši strauji augošas profesijas ir, piemēram, atjaunīgās enerģijas inženieri, saules enerģijas paneļu uzstādīšanas un sistēmu inženieri. Savukārt ilgtspējas ideju īstenošana veicina pieprasījumu pēc ilgtspējas vadītājiem, ilgtspējas speciālistiem un analītiķiem.
“Jāuzsver, ka strādājošo prasmes pašas par sevi nav “zaļas”. “Zaļi” jeb videi draudzīgi ir veicamie darbi, uzdevumi un lēmumi,” skaidro OECD pētniece Topalovica.
Pētījumi liecina, ka augsti kvalificētiem darbiem emisiju intensīvās un videi draudzīgās nozarēs nepieciešamās prasmes ir ļoti līdzīgas. Piemēram, lēmumu pieņemšana. Proti, speciālistam var nākties lemt par ieguldījumiem naftas pārstrādē, bet tikpat labi – par saules paneļu iegādi. Tas nozīmē, ka augsti kvalificēti darbinieki pēc atbilstošām mācībām var viegli mainīt nozares. Mazāk kvalificētu darbu veicējiem “plaisa” starp esošajām un vēlamajām prasmēm ir lielāka. Lai cilvēki varētu pāriet uz videi draudzīgākām profesijām, būs nepieciešama būtiskāka pārkvalifikācija, jo “zaļās” profesijas bieži vien prasa augstu tehnisko zināšanu līmeni. Realitātē šādiem darbiniekiem mācības diemžēl ir pieejamas retāk.
OECD eksperte norāda, ka politikas veidotāji bieži vien pievērš lielāku uzmanību darba vietu skaitam, nevis tam, kādas prasmes ir nepieciešamas. Taču, lai varētu piedāvāt mērķtiecīgas mācības vai karjeras konsultācijas, būtu jāapzina tirgū trūkstošās prasmes un nākotnes vajadzības. Kā piemēru Topalovica min Kanādu, kurā tiek izstrādāts izglītības projekts “No enerģijas uz digitālo izaugsmi”, kas palīdz cilvēkiem no naftas un gāzes ieguves pārkvalificēties uz digitālās ekonomikas amatiem.
Ilgtspējas ziņošana – iespēja paskatīties uz uzņēmuma procesiem no jauna skatu punkta
“Ilgtspējas ziņošana nav viena universālā kareivja jeb ilgtspējas vadītāja darbs. To var paveikt tikai komanda, proti, šajā procesā tiek iesaistītas visas struktūrvienības. Būtiskākais – ir jāsaskata, kas ir ziņošanas sniegtā pievienotā vērtība. Iespējams, tā var palīdzēt sakārtot procesus, izvērtēt uzņēmuma politiku efektivitāti. Pati pārmaiņu ieviešana un sistēmas izstrāde prasa ļoti daudz laika, vairāk, nekā sākumā šķiet,” saka AS “CleanR Grupa” ilgtspējas vadītāja Inga Krieķe.
Lai to paveiktu, darbiniekiem ir nepieciešama izpratne par ilgtspējas principiem un tvērumu – vide, sociālie, ekonomiskie jautājumi –, jāspēj vadīt un īstenot pārmaiņas, jāpiemīt sistēmiskai domāšanai, spējai analizēt datus un gatavībai mācīties. Noder arī sadarbības un komunikācijas prasmes. Krieķe uzsver, ka liela daļa šo prasmju speciālistiem ir bijušas svarīgas jau iepriekš, atliek apgūt trūkstošās.
Vides pakalpojumu uzņēmumu grupas pārstāve LDDK organizētajā vebinārā dalījās ar pieredzi par ilgtspējas pārvaldības struktūras izveidi, stratēģisko mērķu izvirzīšanu un darbinieku apmācībām.
““CleanR Grupa” ir gana liela, un atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem 2026. gadā tai obligāti būs jāsniedz ilgtspējas pārskats par 2025. gadu. Darbs pie nefinanšu (ilgtspējas) ziņošanas sistēmas izveides sākts pirms diviem gadiem, laikā, kad “CleanR” startēja “Nasdaq Baltic First North” kapitāla tirgū. Akcionāri un vadība to saskatīja kā iespēju nodrošināt visām ietekmes pusēm atklātu un caurskatāmu informāciju. Ilgtspējas ziņošana ir veids, kā paskatīties uz uzņēmuma procesiem no pilnīgi cita skatu punkta, skaidro Krieķe.
Vienlaikus tā izvirza dienaskārtībā pilnīgi jaunus tematus, tostarp diskusijas par SEG emisijām jeb “oglekļa pēdu”, uzņēmuma vērtības ķēdi, risku pārvaldību. Tā, piemēram, vides pakalpojumu uzņēmumu grupa, iesaistot dažādu struktūrvienību vadītājus, izvērtēja klimata risku ietekmi uz biznesu, ražotnes atrašanās vietu.
Praktiskie rezultāti: izveidota ilgtspējas pārvaldības sistēma, izvirzīti stratēģiskie ilgtspējas mērķi, 2023. gadā publicēts pirmais ilgtspējas ziņojums, tapis augsta līmeņa klimata akciju plāns. Grūtākais darbs – veidot izpratni par ilgtspēju visiem darbiniekiem, uzsver ilgtspējas vadītāja.
Obligātā nefinanšu ziņošana attieksies uz aizvien vairāk uzņēmumiem
Tuvākajos gados pakāpeniski stāsies spēkā jaunas nefinanšu jeb ilgtspējas ziņošanas prasības. Līdz šim nefinanšu ziņošana bija daļēji brīvprātīga, taču tagad tā būs obligāta uzņēmumiem, kuri izpilda noteiktus kritērijus, piemēram, apgrozījums, aktīvi, darbinieku skaits. Jau nākamgad aptuveni desmit Latvijas lielajiem uzņēmumiem būs jāveido gada pārskati par 2024. gadu atbilstoši Korporatīvās ziņošanas ilgtspējas direktīvai, vēl pēc gada tas būs jādara aptuveni 200 uzņēmumiem.
Būtiski, ka ilgtspējas ziņojumam turpmāk būs daudz precīzāka forma, tas būs daļa no uzņēmuma gada pārskata un saturēs izmērāmus, salīdzināmus datus vides, sociālajos un pārvaldības aspektos, kas iesniedzami mašīnlasāmā formātā, LDDK organizētajā vebinārā uzsvēra audita un profesionālo konsultāciju uzņēmuma KPMG ESG un ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja Ilze Garoza. Ar ekspertes pārskatu par svarīgākajiem ES līmeņa normatīvajiem aktiem var iepazīties, noskatoties LDDK vebināra ierakstu vietnē YouTube.
“Mēs varam uzlabot to, ko mērām. Arī šajā gadījumā tiek sagaidīts, ka atklātība, uzņēmumu apkopotā informācija būs pamudinājums uzlabot konkrētas jomas. Piemēram, lielāks uzsvars uz SEG emisiju mazināšanu var veicināt biroju ēku siltināšanu, “zaļāku” autoparku izveidi. Savukārt cilvēkiem būs iespēja labāk salīdzināt darba devējus, piemēram, cik iekļaujoša ir darba vide, cik drošs ir trauksmes celšanas mehānisms u. c. Tā atbildīga attieksme pret strādājošiem var kļūt par vienu no konkurētspējas faktoriem,” sacīja Garoza.
Pasaulē klimatneitralitātes un cilvēktiesību aspektiem ir aizvien lielāka nozīme uzņēmumu darba kārtībā, tomēr pie mums salīdzinoši reti tiek runāts par ēnu ekonomikas, taisnīgas darba samaksas, sociālā nodrošinājuma saistību ar cilvēktiesībām. Latvijā vismaz pieciem uzņēmumiem varētu būt saistoša Pienācīgas rūpības direktīva, tiem nāksies pārliecināties par klimatneitralitātes un cilvēktiesību ievērošanu savās piegāžu ķēdēs. Direktīvas prasību ievērošana skars vismaz lielākos piegādātājus.
Tāpat uzņēmumiem, kas eksportē uz Franciju, Vāciju, Nīderlandi un Norvēģiju, jau tagad var nākties atbildēt uz klientu jautājumiem par darba apstākļiem Latvijā, proti, vai ir novērsts piespiedu darbs, bērnu nodarbinātība, vai tiek maksāts adekvāts atalgojums.
KPMG ESG un ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja uzsver, ka uzņēmumam, kurš proaktīvi veicina iekļaujošas, nediskriminējošas darba vides veidošanu, ir iespēja savu ietekmi vairot, labo praksi attiecinot uz saviem piegādātājiem un sadarbības partneriem. Garoza izceļ cementa ražotāja “Schwenk Latvija” iniciatīvu “Misija Nulle”, kurai ir pievienojušies vairāki citi uzņēmumu.
Darba ņēmējiem viss iepriekš minētais nozīmē lielāku atklātumu par dažādiem darba vides aspektiem un vienlīdzīgām iespējām.
Bezmaksas vebināri, kurus LDDK rīko sadarbībā ar “BusinessEurope”, notiks līdz novembrim – katra mēneša ceturtajā ceturtdienā, turklāt novembrī būs papildu vebinārs. Katru reizi ir divas sesijas – “Zaļie rīti” no pulksten 10.00 līdz 12.00 ir veltīti klimata un ilgtspējīgas zaļās pārejas tematiem, “Digitālās pēcpusdienas” no pulksten 13.00 līdz 15.00 – tematiem, kas saistīti ar digitālo transformāciju.
Lai pieteiktos bezmaksas vebināriem, LDDK biedriem jāseko informācijai LDDK tīmekļa vietnē lddk.lv. Tos varēs vērot LDDK “Facebook” kontā tiešsaistē. Reģistrējoties dalībnieks saņem piekļuvi tiešsaistes saitei un var izmantot iespēju uzdot sev interesējošos jautājumus lektoriem. Šā un citu vebināru ierakstus var noskatīties LDDK kontā vietnē “YouTube”.
Vebināru cikls tiek organizēts Eiropas Komisijas projekta “Latvijas darba devēji zaļajai un digtālajai pārejai” (projekta ID: 101102266 (LDDK_GDT) ietvaros. Tā galvenais mērķis ir LDDK atbalsts ES sociālā dialoga rezultātu ieviešanai Latvijā un atbalsts nozarēm digitālās un zaļās pārejas un pielāgošanās procesiem. Šim projektam ir trīs galvenās aktivitātes: digitalizācijas ieviešana darba vidē, atbalsts nozarēm zaļajā pārveidē un komunikācija par ES sociālā dialoga rezultātiem. Plašāk ar projekta mērķiem un aktivitātēm var iepazīties šeit.
Projekts tiek īstenots no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 28. februārim. Tā asociētais partneris ir “BusinessEurope”.
Projektā īstenoto aktivitāšu ieguvēji būs LDDK biedri, 100 nozaru līderi – uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku – un 59 nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas, kas nodarbina 44% no visiem Latvijas darba ņēmējiem.
Paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.
