Izmaiņas projektā ir veiktas vairāk nekā 116 reizes, akcentēja komisijas priekšsēdētājs. Tas ir būtiski kavējis projektēšanas gaitu un ievērojami to sadārdzinājis. Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka izmaiņas projektā nav bijušas kontrolētas, kā arī nav veikta to ietekmes uz projektu izvērtēšana.
“Par projekta īstenošanu atbildīgā ministrija nav skaidri definējusi projekta ietvaru, tai skaitā finanšu apjomu. Komisijas sēdē mēs guvām apstiprinājumu tam, ka kopš 2021.gada AS “RB Rail” un SIA ''Eiropas Dzelzceļa līnijas'' vadība vairākkārt ir sniegusi Satiksmes ministrijai informāciju, ka projekts ir sadārdzinājies par 5,4 miljardiem eiro. Diemžēl jākonstatē, ka šī informācija tā arī palika ministrijas politiskās vadības atvilktnēs, jo publiskajā telpā arvien figurēja, ka projekts izmaksā 2,3 miljardus,” pauda A.Kulbergs.
A.Kulbergs atzīmēja, ka šobrīd projektam ir “ieslēgta atpakaļgaita”, cenšoties rast iespējas samazināt prasības, izslēgt pozīcijas, lai ietaupītu: “Tas ir pierādījums tam, ka iepriekšējās prasības bija šī milzīgā sadārdzinājuma iemesls, un šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai labotu kļūdas”.
Komisija arī norādīja, ka Rīgas loka projektēšanas kavēšanās, kas lielā mērā ir atkarīga no tā, ka arvien tiek meklēts jauns projektētājs, rada reālus draudus daļējai finansējuma zaudēšanai.
Par “Rail Baltica” projekta finansējumu Parlamentārās izmeklēšanas komisija sēdē iztaujāja Satiksmes ministrijas, AS “RB Rail” un SIA ''Eiropas Dzelzceļa līnijas'' pārstāvjus.
Komisija šobrīd praktiski ir noslēgusi informācijas savākšanas un izvērtēšanas ciklu, informēja A.Kulbergs. Tāpat plānots, ka kādā no nākamajām sēdēm piedalīsies Eiropas Komisijas pārstāvis.
Saeima 13.jūnijā pēc 34 deputātu ierosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai apzinātu “Rail Baltica” projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu.
Latvijas prognozētās izmaksas šajā projektā no 1,97 miljardiem eiro pieaugušas līdz 9,59 miljardiem eiro.
