Izmaiņas paredz no VID nodalīt tās struktūrvienības, kuras nesniedz pakalpojumus klientiem, un nodokļu administrācijas galvenais uzdevums būs pakalpojumu, konsultāciju un atbalsta sniegšana nodokļu maksātājiem nodokļu un muitas jomā.
Ņemot vērā, ka VID kompetencē vairs nebūs noziedzīgu nodarījumu finanšu jomā novēršana, atklāšana un izmeklēšana, šīs funkcijas un uzdevumus plānots nodot finanšu ministra pārraudzībā jaunveidojamajai Nodokļu un muitas policijai. Savukārt ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus veiks Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, paredz reforma.
Vienlaikus ar izmaiņām VID struktūrā paredzēts pilnveidot nodokļu administrācijas un sabiedrības sadarbības modeli, tostarp izmantojot digitālās transformācijas iespējas, kā arī ciešāk sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām nodokļu administrācijas kompetencē esošo jautājumu izvērtēšanā. Tāpat pilnveidots regulējums par VID pārziņā esošo informācijas sistēmu un datu bāzu izmantošanu.
Jauns VID likuma projekts izstrādāts, jo plānotās izmaiņas skartu lielāko līdzšinējā likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” teksta daļu un regulējums kļūtu grūti uztverams, teikts projekta anotācijā.
Plānots, ka jaunais VID likums stāsies spēkā 2026. gadā.
Saistīti grozījumi konceptuāli atbalstīti arī nodokļu un nodevu likumā, Muitas likumā, likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” un Kriminālprocesa likumā.
Lai likumprojekti stātos spēkā, tie Saeimā jāskata vēl otrajā un trešajā lasījumā.
