Gadu iepriekš pārbūvēto izglītības iestāžu skaits bija līdzīgs, taču jaunbūvju bija divreiz vairāk, liecina Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) dati. Iespējams, tas saistīts ar to, ka ir noslēgušās iepriekšējā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda atbalsta programmas, bet jaunajās programmās būvniecības ieceres vēl ir izstrādes stadijā.
Būvē ilgtspējīgāk un vairākās kārtās
Lielākoties būvdarbi tiek plānoti kārtās, kas ļauj sinhronizēt finanšu plūsmu ar būvdarbu norises laiku, kā rezultātā izglītības iestāžu būvdarbiem piesaistītie līdzekļi, arī atbalsta programmu ietvaros piešķirtais finansējums, un būvniecības procesa apjoms tiek maksimāli sabalansēti.
Neskatoties uz to, ka novērojams ieceres ietvaros realizētā būvapjoma samazinājums, pārbūvēs galvenokārt dominē darbi, kas ne tikai ir saistīti ar esošās ēkas daļu atjaunošanu, bet arī orientēti uz būves drošību un ilgtspējību. Tiek veikta infrastruktūras atjaunošana, t.sk. ēku konstrukciju un telpu pārbūves, inženiertīklu, ventilācijas sistēmu un energoefektivitātes uzlabošana, vides labiekārtošana. Turklāt, lai arī joprojām tiek novērots būvmateriālu sadārdzinājums, to kvalitāte ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas netiek ignorēts - rezultātā tiek izvēlēti mūsdienīgi būvmateriāli, kas atbilst izvirzītajām drošības prasībām un kalpo ilgāk. Tāpat arī būvdarbu laikā izmantojamās tehnoloģijas tiek rūpīgāk izvērtētas ar mērķi optimizēt būvdarbu izpildes laiku un uzlabot to kvalitāti.
Investē sportam paredzētās ēkās
Vērtējot BVKB būvdarbu kontrolē esošās ieceres, iezīmējas tendence veikt jaunu būvniecību vai pārbūves objektiem, kas saistīti ar sporta pasākumu nodrošināšanu.
2023./2024. mācību gada laikā noslēgusies Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžas, Jelgavas ūdenstūrisma un sporta bāzes jaunbūves un Valmieras Gaujas krasta vidusskolas - attīstības centra sporta zāles būvniecība. Turpinās jaunas sporta ēkas būvniecība Rīgā, Dzelzavas ielā, tenisa halles būvniecība Cēsīs. Būvdarbu stadijā atrodas komandu sporta spēļu halles jaunbūve Rīgā, Krišjāņa Barona ielā, futbola treniņu bāzes jaunbūve Rīgā, Sāremas ielā, profesionālās izglītības kompetences centra "Daugavpils būvniecības tehnikums" slēgta poligona praktisko apmācību darbnīcu un sporta zāles jaunbūve.
Aktīvāk pilda pienākumu veikt periodisko apsekošanu
Pagājušajā mācību gadā turpinājis pieaugt to izglītības iestāžu skaits, kam veikta periodiskā tehniskā apsekošana – kopš 2015. gada (kas ir pirmais pilnais BVKB darbības gads) līdz 2023.gada augusta beigām apsekotas bija 455 izglītības iestādes jeb 23% no visām BVKB uzraudzībā esošajām šīs kategorijas ēkām, bet līdz šā gada augusta beigām- 527 jeb 27%, liecina Būvniecības informācijas sistēmā pieejamie un BVKB rīcībā esošie dati. Likums nosaka, ka publiskas 3.grupas ēkas īpašniekam šāda apsekošana jāveic reizi desmit gados, tam piesaistot arhitekta prakses, ēku konstrukciju projektēšanas, ugunsdrošības vai ēku būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības darbības sfērā sertificētu būvspeciālistu. Šobrīd Latvijā ir 3890 būvspeciālisti, kuri ir tiesīgi veikt būvju periodisko tehnisko apsekošanu.
BVKB pārbaudījis visas iestādes
Kopš 2015. gada 2230 izglītības iestādes apsekojuši BVKB būvinspektori. Apsekoto iestāžu skaits ir lielāks, nekā šobrīd ir iestādes uzraudzībā, kas skaidrojams ar to, ka 2022. gadā stājās spēkā izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas mainīja birojam piekritīgo trešās grupas publisko ēku jēdzienu – atlases kritērijs 1000m2 nomainīja iepriekšējo – ēkā vienlaikus paredzēto 100 cilvēku skaitu.
2023./2024.mācību gadā BVKB, īstenojot ekspluatācijas uzraudzību, ir apsekojis 59 izglītības iestādes: pirmreizēja apsekošana ir veikta 13 ēkās, bet atkārtota pārbaude 46 ēkās. Secināts, ka 7 ēkas atrodas tehniski labā stāvoklī, 41 ēkā ir konstatēti bojājumi, kas var ietekmēt vai ietekmē ēkas tehnisko stāvokli, vai arī ir konstatēta patvaļīgā būvniecība (šajos gadījumos BVKB ir pieņēmis lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu, vai devis norādījumu veikt darbības tehniskā stāvokļa vai lietošanas bīstamības novēršanai, taču konstatēto bojājumu un patvaļīgās būvniecības raksturs būtiski neapdraud ēkas lietotājus un trešās personas) un 11 ēkas vai tās daļas ir atzītas par pirmsavārijas vai avārijas stāvoklī esošām (pieņemts lēmums par ekspluatācijas aizliegumu visā ēkā vai tās daļā; četras no tām ir grausti un netiek izmantotas, bet pārējās aizliegts izmantot atsevišķas telpas un ekspluatācijas aizliegums netraucē iestādes darbu kopumā).
“Daļā sabiedrības pastāv maldīgs uzskats, ka par ēkas drošību rūpējas uzraugošā iestāde, taču patiesībā par to atbild īpašnieks. Tāpēc aicinu gan publisko ēku īpašniekus, gan arī daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus un apsaimniekotājus apzināties šo atbildību un savlaicīgi piesaistīt kvalificētus būvspeciālistus, jo nedz Būvniecības valsts kontroles biroja, nedz būvvalžu būvinspektoru apsekojums neaizstāj iepriekš minēto pienākumu ēku īpašniekiem reizi 10 gados veikt periodisko tehnisko apsekošanu, kuras ietvaros būvspeciālistam ir jāizvērtē ēkas faktiskais tehniskais stāvoklis,” uzsver BVKB direktore Baiba Vītoliņa.
