Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver: "Reģionālo sarunu laikā guvām apstiprinājumu, ka Latvijas Banka strādā pareizā virzienā. Latvijas reģionos ir nepieciešama lielāka komercbanku klātbūtne un risinājumi, kas nodrošina individuālāku pieeju. Vienlaikus jāapzina un valsts pusē dažādos procesos jānoņem šķēršļi, kas traucē uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei. Standartizācija ir digitalizācijas un birokrātijas blakne, kas uzņēmējiem nereti sarežģī vēlamā rezultāta sasniegšanu, īpaši, ja runājam par kreditēšanu vai citu sarežģītāku finanšu pakalpojumu saņemšanu. Komercbanku un to klientu attiecībās zemākais punkts ir aiz muguras, arī kreditēšanas tempi pakāpeniski kļūst straujāki. Augstākas ambīcijas un cieņpilna banku attieksme pret to klientiem ir ekonomikas izaugsmes pamatā. Otrs problēmu bloks ir birokrātija un valsts pusē identificēto problēmu pārāk lēna risināšana. Reģionu pašvaldībām un uzņēmējiem rūp Latvijas nākotne un ekonomikas izaugsme, un valsts pārvaldei un banku sektoram šie centieni ir jāatbalsta."
Reģionālās sarunas notika Zemgalē, Vidzemē, Latgalē un Kurzemē, un to laikā Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks un eksperti tikās ar vairāk nekā 150 uzņēmējiem un pašvaldību vadītājiem, kā arī uzņēmējdarbības un attīstības plānošanas speciālistiem.
Sarunu laikā M. Kazāks iepazīstināja ar Latvijas ekonomikas tendencēm, akcentējot, ka inflācija ir savaldīta, procentu likmes samazinās, darba algas pieaug un iedzīvotāju pirktspēja uzlabojas. Ir sācies jauns biznesa cikls, bet pašlaik tas vēl ir bikls un piesardzīgs gan Latvijā, gan mūsu galvenajos eksporta tirgos. Izaugsmes pamatā ir investīcijas, lai kāpinātu produktivitāti un konkurētspēju. Vienlaikus M. Kazāks vērsa uzmanību, ka, atstājot novārtā Rīgas attīstību, arī Latvijas reģioniem būs grūti augt straujāk.
Finanšu pakalpojumu pieejamība ir Latvijas Bankas šā gada prioritāte, tāpēc darbs norit vairākos virzienos. Lai veidotu godprātīgam klientam draudzīgu banku sektoru, Latvijas Banka veic uzraudzības pasākumus, īpašu uzmanību šogad pievēršot zemāka riska klientu apkalpošanai komercbankās; regulāri tiek organizētas tikšanās, lai trīspusēji noteiktu uzņēmēju, Latvijas Finanšu nozares asociācijas un Latvijas Bankas veicamos darbus konkrētu problemātisko jautājumu risināšanā; tiek vienkāršots regulējums, kur tas vēl ir iespējams.
Latvijas Banka kopā ar citām institūcijām risina ar aktīvāku kreditēšanu saistītus jautājumus un ir panākusi vienkāršāku hipotekāro kredītu pārkreditēšanu. Tiek nodrošināta regulāra komercbanku piemēroto procentu likmju publicēšana vienuviet, un ir samazināti normatīvie šķēršļi kreditēšanai. Līdztekus tam Latvijas Banka ir analizējusi dažādus finansējuma pieejamības aspektus reģionos un veikusi virkni pasākumu, lai jaunais ekonomikas cikls tiktu izmantots iespējami pilnvērtīgi.
Uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji reģionālo sarunu laikā interesējās par plašu tematu loku: demogrāfijas negatīvo tendenču ietekmi uz ekonomiku, kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību lomu reģionos, krāpniecības mazināšanu, kā arī nepieciešamību uzlabot finanšu pratību, kas palīdzētu iedzīvotājiem labāk izprast savas finanšu pakalpojumu vajadzības un būtu vērtīgs ieguldījums diskusijās ar finanšu pakalpojumu sniedzējiem.
Daudzviet Latvijā uzņēmējdarbības vidi būtiski ietekmē kvalitatīvu mājokļu trūkums un mājokļu kredītu nepieejamība. Lielākas valsts garantijas mājokļa būvniecībai vai iegādei Latvijas reģionos ir solis pareizajā virzienā, bet, ja iecerētā nekustamā īpašuma cena nepārsniedz banku noteikto minimālo slieksni hipotekāro kredītu izsniegšanai, nepieciešami citi risinājumi – neliela apmēra hipotekāro kredītu programma "Altum" paspārnē un zemesgrāmatas nodevas samazināšana.
Uzņēmēji tikšanās reizēs akcentēja nepieciešamību mazināt birokrātiju, kā arī interesējās par komercbanku konkurences jautājumiem un dažādiem pakalpojumu nosacījumiem, piemēram, kredītu nodrošinājumu un ķīlas prasībām. Tāpat tika pārrunāti temati, kas saistīti ar skaidrās naudas pieejamību un komercbanku klātbūtni reģionos, kriptoaktīvu regulējumu un modernajiem finanšu pakalpojumiem, piemēram, digitālo eiro, kā arī efektīvāko veidu, kā risināt problēmsituācijas ar komercbankām. Latvijas Banka aicināja uzņēmējus šādos gadījumos vērsties Latvijas Bankā, kur jau iepriekš trīspusējas sarunas sniegušas iespēju izprast domstarpību būtību un situācijas atrisināt.
Reģionālo sarunu laikā gūtās idejas un saņemtos priekšlikumus Latvijas Banka izmanto savā ikdienas darbā, lai uzlabotu finanšu pakalpojumu pieejamību un veicinātu uzņēmumu izaugsmi un iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos.
