“Mijiedarbība starp lauksaimniecību un klimata pārmaiņām ne vienmēr vērtējama viennozīmīgi. Lai arī lauksaimniecība kopumā ir viens no siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, tomēr visā pasaulē var atrast zemniekus, kuri spējuši mainīt savu saimniekošanu tā, lai SEG emisijas1 piesaistītu. Būtiska ir arī lauksaimniecības spēja pielāgoties klimata pārmaiņām. Ceram, ka šī grāmata iedvesmos un palīdzēs tiem Latvijas zemniekiem, kuri apzinās klimata pārmaiņu sekas un ietekmi,” saka Andrejs Briedis, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs.
Grāmatā apkopoti dažādu autoru raksti par praksē izmantotām metodēm, piemēram uztvērējaugu izmantošanu oglekļa un slāpekļa savienojumu piesaistei augsnē, klimatam draudzīga komposta gatavošanu, kontrolētās drenāžas pielietojumu. Tāpat aplūkota tiešā sēja kā iespēja mazināt CO2 emisijas, bioogles izmantošana klimatam draudzīgā lauksaimniecībā. Krājumā iekļauti arī ārvalstu ekspertu raksti par agromežsaimniecības risinājumiem, aramzemju pārveidi par daļēji dabiskām pļavām un bioogles izmantošanu.
Liela daļa grāmatas satura balstās tieši Latvijā praktiski pārbaudītās metodēs – projektā LIFE CRAFT testēja trīs dažādas, līdz šim maz izmantotas metodes – tiešo sēju, bioogles iestrādi augsnē un kontrolēto drenāžu. Testēšanas laikā veiktais monitorings parādīja, ka bioogles iestrādei ir pozitīva ietekme uz augsnes īpašībām, tiešā sēja samazina augsnes izdalītā CO2 apjomu, kā arī padara lētāku sējumu ierīkošanu un nav ražas atšķirību. Savukārt kontrolētā drenāža ir sistēma, kas ļauj lauksaimniekam samazināt nevajadzīgus ūdens zudumus un pielāgoties ūdens trūkumam, kā arī samazināt plūdu riskus, un arī tā tika izmēģināta vairākās teritorijās Latvijā.
Grāmatas rakstu autori ir Rūta Abaja, Sandra Dane, Jānis Kažotnieks, Līga Lepse, Ieva Mežaka, Jānis Reihmanis, Jo Smith, Arezoo Taghizadeh-Toosi, Priit Tammeorg, Kari Tiilikkala, Sally Westaway, redaktori – Dzirda Kreišmane, Kaspars Naglis-Liepa un Jānis Reihmanis. Elektroniskā veidā grāmata pieejami arī angliski.
Grāmata “Lauksaimniecības prakses klimata pārmaiņu mazināšanai” pirmām kārtām paredzēta lauksaimniekiem, taču idejas un iedvesmu tajā varēs gūt arī dārznieki un nelielu teritoriju apsaimniekotāji.
Uzziņai
Kā lauksaimniecība rada SEG emisijas? Tas notiek vairākos veidos. Arot un citādi apstrādājot augsni, atbrīvojas tajā uzglabātais ogleklis. Tāpat emisijas rada pūstoša biomasa, kas ir neaņemama lauksaimniecības sastāvdaļa. Vēl viens emisiju avots ir lauksaimniecības dzīvnieku mēsli, kā arī to uzglabāšana, kā arī liellopu gremošanas procesā radītais metāns. Emisijas rada arī lauksaimniecības tehnika, kas izmanto fosilos resurus, kā arī agroķīmijas ražošana.
Projektu LIFE CRAFT: Klimata atbildīga lauksaimniecība Latvijā īstenoja Latvijas Dabas fonds (LDF) kopā ar partneriem Vides risinājumu institūtu (VRI), Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) un Čehijas Zinātnes un sabiedrības centru (Czech Center for Science and Society, CCSS). Tas norisinājās no 2018.-2024. gadam. Projekts tika īstenots ar LIFE programmas atbalstu. Vairāk par projektu: https://craftlife.lv/
1 2022.gada siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas kopsavilkums, LVĢMC
