Izstādē apskatāmi visdažādākajās tehnikās darināti rokdarbi – izšūti spilveni un segas, tamborēti cimdi un galdauti, adīti lakati, šalles, zeķes un cimdi, mezglošanas tehnikā veidots šūpuļtīkls un dvieļu gali, pērļotas jostas. Īpašas uzmanības vērti ir Staburagā dzīvojošās Spīdolas Lejnieces izšuvumi. Viņa savos 95 gados joprojām ir aktīva rokdarbniece.
Par TLMS “Rota” izveidošanos tās dalībnieces stāsta: “Tālajā 1965. gadā kādas Rīgas namu pārvaldes paspārnē sapulcējās radošas sievietes. Viņas vienoja mīlestība pret rokdarbiem. Pamazām tās apguva dažādas rokdarbu prasmes un veidus. Taču drīz vien tas likās par maz, un tika nopirktas stelles aušanai. Tās ļoti priecēja un piesaistīja aizvien jaunas dalībnieces. Arī stelles no lauku mājām tika savestas uz Rīgu. Drīz vien nodibinājās audēju-rokdarbnieču studija “Rota”, kuras dalībnieces pierādīja savu meistarību un ieguva goda pilno Tautas lietišķās mākslas studijas nosaukumu.
Mainās paaudzes, bet interese par tautas mākslas veidiem nezūd. Latviešu kultūras saglabāšanā liela loma ir Dziesmu un deju svētkiem. Tajos piedalās arī lietišķās mākslas meistari. Šie svētki rosina tautas tērpu darināšanu un etnogrāfijas studijas. Latvija ir bagāta ar savu mantojumu muzeju ekspozīcijās un krātuvēs. Tās ir vietas, kur smelties iedvesmu un priecāties par latvju sievietes prasmēm.
TLMS “Rota” ilggadējā vadītāja Aija Krūmiņa piebilst: “TLMS “Rota” dalībnieces apgūst aušanas prasmes, jo mēs esam tekstilmākslas studija, bet mācību procesā jāiemācās arī dažādas rokdarbu tehnikas. Arī tās piesaista sirdis un prātus. Rodas ne tikai latviešiem raksturīgie darbi, bet arī citu tautu raksti, ornamenti un kompozīcijas, kuri noskatīti ceļojumos un grāmatās. Rokdarbi nav nedzīva vēstures daļa, tie dzīvo mūsos, mēs tos mācāmies, tie iedvesmo joprojām !”
