Par to, kā atšķirt viltojumus, ir svarīgi atgādināt, ņemot vērā Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja pēdējo gadu pētījumu datus – 37 % Eiropas iedzīvotāju atzinuši, ka nezina, kā atšķirt īstu preci no viltotas.
“Viltojumu ražotāji nesnauž – viņi aktīvi seko līdzi tam, kādas tehnoloģijas attīsta ražotāji, un pielāgo šīs metodes, tāpēc bieži vien izgatavo preces, kas vizuāli ir ļoti līdzīgas oriģināliem, un atšķirt tās var, tikai rūpīgi pārbaudot. Tāpēc pirms pirkuma katram ir svarīgi izpildīt “mājasdarbu” un pārliecināties par kārotās preces autentiskumu,” pauž Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.
Pirms iegādāties preci tiešsaistē aicinām pievērst uzmanību šādām lietām:
Preces cena. Kārdinoši zema cena vai vilinoši lielas atlaides atpazīstama zīmola ražojumam var liecināt par viltojumu. Piemēram, vai Latvijā populārā sludinājumu portālā piedāvātā šķietami franču luksusa zīmola mugursoma varētu maksāt tikai 149 eiro, ja oficiālā ražotāja tiešsaistes veikalā tās cena ir 1790 eiro? Nereti sociālajos medijos arī privātpersonas tirgo dažādas “oriģinālas” zīmolu preces, lētumu attaisnojot ar to, ka tās ir rūpnīcas vai “outlet” cenas. Tomēr arī šeit jāņem vērā, ka pastāv augsts risks iegādāties viltojumu, bet vēl augstāks – nesaņemt preci vispār.
Preces vizuālais noformējums. Iepērkoties tiešsaistē, uzmanība jāpievērš arī preces aprakstam un attēlu kvalitātei. Sliktas kvalitātes fotogrāfijas un apraksti ar drukas un gramatikas kļūdām ir vienas no galvenajām viltojumu pazīmēm. Jāraugās, vai zīmola nosaukumā nav kļūdu un vai tā logo vizuālais attēlojums, novietojums tiešām atbilst oriģinālam.
Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties preces kādā tiešsaistes veikalā, kas reģistrēts ārpus Eiropas ekonomiskās zonas, piemēram, Ķīnā, preču atbilstība Eiropas Savienības noteiktajiem drošuma standartiem nav garantēta un patērētāji pakļauj sevi ne tikai viltojuma iegādes, bet arī citiem riskiem.
Tiešsaistes veikala ticamība. Pamata pazīmes ir pilnīga informācija par uzņēmumu – juridiskais nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālrunis un e–pasta adrese. Tikpat svarīgi ir pārbaudīt, vai ir skaidri preču piegādes un atgriešanas noteikumi, vai ir klientu servisa kontaktinformācija, turklāt pirms pirkuma ir vērts pārbaudīt, vai tirgotājs ir reāli sasniedzams un pieejams komunikācijai. Ja iepērkaties Latvijas tiešsaistes veikalos, ieteicams pārbaudīt, vai komersants ir reģistrēts Latvijā, un to var izdarīt Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē. Informācija par Latvijā reģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem atrodama Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē.
Tīmekļvietnes nosaukums un drošība. Pircējiem uzmanība jāpievērš pašas tīmekļvietnes nosaukumam (domēna vārdam), jo viltotas preces var tikt tirgotas tīmekļvietnēs, kam ir sajaucami līdzīgs domēna nosaukums ar oriģinālo ražotāju, un arī tā ir apzināti izveidota taustiņkļūda, ko ātrumā var nepamanīt. Par to, kā pasargāt sevi no apzinātām taustiņkļūdām, var uzzināt NIC tīmekļvietnē.
Aicinām pievērst uzmanību arī izvēlētā tiešsaistes veikala tehniskajai drošībai, proti, brīdī, kad jāveic samaksa par preci un jāievada dati, adreses laukā būs redzams prefikss “Hiperteksta transporta protokols” (http://…), kas, veicot maksājumu, mainās uz “Hiperteksta transporta šifrēts protokols” (https://…). Pārlūkprogrammas adreses laukā arīdzan jābūt redzamam piekaramas atslēgas simbolam vai uzrakstam "Secured by".
Papildu ieteikumi:
- Ja piedāvājums joprojām ļoti uzrunā un pat cena izskatās ticama, ieteicams noskaidrot citu pircēju pieredzi, ko var izdarīt gan dažādās sociālo mediju platformu domubiedru grupās, gan arī īpaši šim nolūkam izveidotās tīmekļvietnēs.
- Papildus var ieskatīties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidotajā aizdomīgo komersantu jeb tā dēvētajā Melnajā sarakstā ar vietnēm, kurās konstatēti iespējami pārkāpumi.
- Vietnes “eBay”, “Amazon”, “Etsy” un citas ārzemju tālākpārdošanas platformas izstrādājušas stingru nulles tolerances politiku pret viltoto preču pārdevējiem. Tās preču oriģinalitātes pārbaudei izmanto arī mākslīgā intelekta rīkus, kuri salīdzina, piemēram, vai piedāvātā produkta vizuālais izskats sakrīt ar tādu pašu preci oriģināla ražotāja mājaslapā.
Viltotu preču tirgotājiem var iestāties gan administratīvā atbildība atbilstoši Preču zīmju likuma 91. pantam, gan kriminālā atbildība atbilstoši Krimināllikuma 206. pantam.
Atceries – ja mani kādu tirgojam viltotas preces, ziņo Valsts policijai!
Plašāka informācija par to, kā atpazīt viltojumus un kā rīkoties gadījumos, ja tāds ir iegādāts, atrodama vietnē www.viltotarealitate.lv.
