“Žurnālistu un pilsoniskās sabiedrības vajāšana, politiski motivēta notiesāšana, patvaļīga aizturēšana, spīdzināšana, piespiedu iesaukšana armijā – tā ir nepieņemama realitāte, ar ko saskaras Ukrainas iedzīvotāji,” uzsvēra B. Braže.
Ārlietu ministre nosodīja šausminošo Krievijas īstenoto karadarbības taktiku – seksuālos un uz dzimumu balstītos noziegumus, kā arī pretlikumīgu Ukrainas bērnu deportāciju un piespiedu pārvietošanu.
Tāpat ministre vērsa uzmanību uz Krievijas centieniem ar indoktrinācijas un asimilācijas palīdzību iznīcināt Krimas tatāru un ukraiņu valodu, identitāti un kultūras mantojumu, kas vēl vairāk atklāj tās agresijas kara imperiālistisko dabu.
B. Braže uzsvēra, ka Krievijai ir jānodrošina netraucēta piekļuve cilvēktiesību uzraudzības mehānismiem visām pagaidu okupētajām Ukrainas teritorijām, kā arī karagūstekņiem. “Krievija ir jāsauc pie pilnas atbildības par pastrādātajiem starptautiskajiem cilvēktiesību pārkāpumiem,” uzsvēra B. Braže.
Pirmdien, 8. jūlijā, Krievijas veiktais masīvais raķešu uzbrukums Kijivai, tajā skaitā sabombardējot bērnu slimnīcu "Ohmatdet", ir kārtējais atgādinājums pasaulei par Krievijas brutalitāti, agresiju un nežēlību. Krievijas rīcībā nedrīkst palikt nesodīta un Krievija ir jāsauc pie atbildības visos iespējamos starptautiskajos formātos.
Informācijai
Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas vārdā teiktā uzruna tika pārraidīta video formātā ANO Cilvēktiesību padomes 56. sesijas interaktīvā dialoga par ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos mutisko ziņojumu par Ukrainu un ANO ģenerālsekretāra starpposma ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Krimā laikā.
ANO Cilvēktiesību padomes 56. sesija norisinās Ženēvā, Šveicē, no 2024. gada 18. jūnija līdz 12. jūlijam.
