Šā gada četros mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 598,7 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 7,7 % vairāk nekā 2023. gada pirmajos četros mēnešos, tomēr tas ir par 10 % mazāk nekā 2019. gada pirmajos četros mēnešos, laikā pirms pandēmijas.
2024. gada aprīlī no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 60 % jeb 105,7 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 7,1 % vairāk nekā pērn aprīlī, bet par 27,5 % mazāk nekā 2019. gada aprīlī pirms pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kam ir būtiska ietekme uz ārvalstu viesu ierašanos Latvijā. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, palielinājies par 0,4 % un bija 186,7 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,77 naktis1 (pagājušā gada aprīlī – 1,88 naktis).
Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (14,9 tūkst.), Igaunijas (13 tūkst.), Vācijas (9,5 tūkst.), Somijas (7,8 tūkst.), Apvienotās Karalistes (6,2 tūkst.), Polijas (5,7 tūkst.), Spānijas (4,4 tūkst.), Zviedrijas (4,3 tūkst.) un ASV (3,2 tūkst.).
Visvairāk ārvalstu viesu uzņemti Rīgā – 80,1 %, Jūrmalā – 6,2 %, Mārupes novadā – 4,2 %, Liepājā – 2 % un Daugavpilī – 1,1 %.
2024. gada aprīlī tūristu mītnēs tika apkalpoti 70,5 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, tikpat, cik 2023. gada aprīlī, bet par 17,9 % vairāk nekā 2019. gada aprīlī pirms pandēmijas. Vietējo iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits bija 118,7 tūkst., kas ir par 0,6 % mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli. Vietējo viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,68 naktis (pagājušā gada aprīlī – 1,69 naktis).
Vispopulārākās Latvijas iedzīvotāju apmešanās vietas bija Rīgā, kur apmetās 34,4 % viesu, Jūrmalā – 10,4 %, Liepājā – 8,3 %, Daugavpilī – 4,8 %, Cēsu novadā – 3,5 %, Siguldas un Kuldīgas novadā – 3 %.
Plašāka informācija par tūrisma statistiku pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļā “Tūrisms”.
1 Ja viesis ceļojuma laikā Latvijā nakšņo vairākās vietās, tad katrā tūristu mītnē tiek reģistrēts atkārtoti.
