Ar Ministru prezidentes ziņojumu Saeimai var iepazīties ŠEIT.
Ceturtdien uzrunājot Saeimas deputātus, Ministru prezidente uzsvēra: “Mūsu paaudzes politiķi ir tie, kas nojauc padomju pieminekļus un izvēlas nesadarboties ar agresora valsti nevis tāpēc, ka mums ir bail, bet tāpēc, ka esam izvēlējušies savas vērtības. Mūsu vērtības ir demokrātija, vārda brīvība un tiesiskums. Mēs izvēlamies veidot savu valsti, kurā visi runā latviski, var brīvi ceļot un mācīties, izmantot Eiropas Savienības mums dotās brīvības. Manas valdības galvenās prioritātes ir valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī tautsaimniecība un konkurētspēja, lai vairotu katra iedzīvotāja pārticību.”
Investīcijas Latvijas aizsardzībā jau šogad sasniegušas 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Nacionālie bruņotie spēki (NBS) turpina attīstīt gaisa telpas aizsardzības, krasta aizsardzības un tālās darbības raķešu artilērijas un bezpilota lidaparātu spējas. Ir pabeigta valsts aizsardzības dienesta (VAD) izveide un īstenoti pirmie divi iesaukumi. “Daudzi no tiem, kuri iestājās VAD, turpinās savu darbu militārajā dienestā. Viens no tiem puišiem, ko man izdevās arī izlaidumā apsveikt, teica: “Šis bija mans labākais gads manā dzīvē,”” uzsvēra E. Siliņa, kura uzteica NBS profesionalitāti, attīstot VAD.
Ministru prezidentes ziņojumā uzsvērts, ka valdība attīsta Latvijas militāro industriju un infrastruktūru, tajā skaitā, lai šeit uzņemtu daudz apjomīgākus sabiedroto valstu spēkus un tehniku. Latvijā būs vairāk NATO sabiedroto karavīru un spēcīgākas vienības ar jaudīgāku tehniku, NATO kaujas grupas lielumam sasniedzot brigādes līmeni, uzsvērts Ministru prezidentes ziņojumā.
Palielināts finansējums sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai, lai modernizētu iekšlietu nozares infrastruktūru, nodrošinātu atalgojuma pieaugumu darbiniekiem, vienlaikus uzlabojot civilās aizsardzības sistēmu un izveidojot Krīzes vadības centru Ministru prezidentes pārraudzībā. Papildu finansējums iekšējai drošībai ir valdības prioritāšu augšgalā, veidojot arī nākamo gadu valsts budžetus. Ieviešot valsts naftas drošības rezervju jauno pārvaldības modeli, prognozējams, ka turpmākajos desmit gados valsts ietaupījums būs vairāk nekā 500 milj. eiro.
Valdība nostiprina Latvijas robežu, kas ir arī NATO un Eiropas Savienības ārējā robeža. Lai ierobežotu nelegālo migrāciju, ir pabeigta sauszemes žoga izbūve uz robežas ar Baltkrieviju un
turpinās darbi uz robežas ar Krieviju. Notiek vērienīga Latvijas robežas militārā aprīkošana un nostiprināšana, veidojot visā Baltijā vienotu robežas aizsardzības līniju. “Jau tajā dienā, kad mēs paziņojām, ka apstiprināts Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns, uz robežas sākās arī pirmie praktiskie darbi,” rezumēja E. Siliņa.
Latvijas valdība strādā, lai līdz 2035. gadam dubultotu valsts ekonomikas apjomu, īstenojot ambiciozo Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju, uzsvērts Ministru prezidentes ziņojumā. Latvijai ir potenciāls kļūt par zaļās enerģijas lielvalsti, notiek mērķtiecīgs darbs, lai kāpinātu atbalstu eksportspējīgajiem, inovatīvajiem un produktīvajiem uzņēmumiem un ekonomikas sektoriem.
Ministru kabinets tiešā un nepastarpinātā veidā sadarbojas ar lielajiem ārvalstu investoriem Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē un piedāvā investoriem “zaļo koridoru”, atvieglojot administratīvās procedūras, kas saistītas ar birokrātisko slogu.
Ministru prezidente īpašu uzmanību velta būtiskai administratīvā sloga mazināšanai valstī kopumā, atbrīvojot uzņēmējus no nesamērīgiem izdevumiem un patērētā laika. E. Siliņa uzrunā Saeimā uzsvēra, ka izmaiņas notiek gan nekustamā īpašuma nozarē, gan banku sektorā un lauksaimniecībā.
Nekustamo īpašumu sektorā notiek pārmaiņas, lai par 70% samazinātu būvniecības projekta īstenošanas ilgumu no ieceres līdz gatavai celtnei. Tāpat notiek birokrātijas mazināšana finanšu pakalpojumu jomā, lauksaimniecībā, kā arī darbs pie tāda piedāvājuma izmaiņām nodokļu sistēmā, kas vienkāršotu nodokļu nomaksu.
Ministru prezidente uzrunā Saeimai arī uzsvēra Valsts ieņēmumu dienestā sāktās pārmaiņas, lai dienests kļūtu par uz servisu orientētu iestādi, kas arī vienkāršo nodokļu nomaksu.
Izglītība ir priekšnoteikums jebkuras valsts ilgtermiņa ekonomiskajai attīstībai un izaugsmei. Valdība jau palielinājusi un turpina palielināt STEM priekšmetu (dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) lomu izglītībā. Notiek darbs, lai nodrošinātu kvalitatīvu, mūsdienu prasībām atbilstošu izglītību katrā skolā neatkarīgi no tās atrašanās vietas. Lai to panāktu, izstrādāts jauns izglītības finansēšanas modelis, apmaksājot izglītības pakalpojumus pēc programmu finansēšanas principa.
Valdība strādā, lai nodrošinātu iespējami vienlīdzīgāku valsts pakalpojumu pieejamību reģionos un mazinātu atšķirības starp pašvaldībām. Strādājot pie izmaiņām pašvaldību finansēšanas kārtībā, kā galvenais princips noteikta ekonomiskās aktivitātes veicināšana – tas attiecas gan uz galvaspilsētu, gan valstspilsētām, gan katru Latvijas pašvaldību. Īpaša programma paredzēta Latvijas austrumu pierobežas sociālekonomiskajai attīstībai.
Militārais, politiskais un cita veida atbalsts Ukrainas uzvarai karā par savu pastāvēšanu un brīvību turpina būt valdības uzmanības centrā. Krievijas sakāve un Ukrainas uzvara nostiprinās Latvijas, mūsu reģiona, Eiropas un visas pasaules drošību. Tāpēc Latvija apņēmusies šogad un nākamos gadus vismaz 0,25 % no IKP gadā novirzīt Ukrainas militārajam atbalstam. Kopējais atbalsts Ukrainai 2024. gadā pārsniedz 200 miljonu eiro. Panākts lēmums par iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu sākšanu ar Ukrainu un Moldovu.
Turpinās visa veida ekonomisko un cita veida saišu saraušana ar Krieviju. Paātrinātās sinhronizācijas plāns paredz pārtraukt darbību vienā elektroenerģijas tīklā ar Krieviju un Baltkrieviju (BRELL), tādējādi nodrošinot drošāku elektroapgādi un cenu izlīdzināšanos reģionā. Pēc Latvijas priekšlikuma, 14. sankciju pakotnes piedāvājumā iekļauts mangāna rūdas tranzīta un eksporta uz Krieviju aizliegums. Satiksmē aizliegts piedalīties transportlīdzekļiem ar Krievijas reģistrācijas numuriem.
Ministru kabinets ieklausījies lauksaimnieku bažās, un Latvija panākusi Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa ierobežošanu ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā kopumā. Tas vienlaikus ļauj Latvijas zemniekiem būt konkurētspējīgākiem, kā arī samazina Krievijas ienākumus. Reaģējot uz sarežģīto situāciju lauksaimniecības produktu tirgos un lauksaimnieku aicinājumiem mazināt birokrātisko slogu, pēc Latvijas iniciatīvas ir panāktas mērķētas izmaiņas ES Kopējās lauksaimniecības politikas regulējumā. Ir mazināts kontroļu apjoms mazajām saimniecībām, paredzēta lielāka elastība lauksaimniekiem prasību izpildē un valsts uzraudzības iestādēm.
Valdība īsteno reformas, lai samazinātu recepšu medikamentu cenas par 15 – 20 %, vienlaikus palielinot to pieejamību. Veselības aprūpei nodrošināts vēsturiski lielākais budžeta pieaugums, pilnveidojot primārās veselības aprūpes pakalpojumus, investējot ģimenes ārstu prakšu kapacitātē un uzlabojot to sniegto pakalpojumu kvalitāti, veicot nozares digitalizāciju un organizējot metodisko vadību. Rosināta veselības aprūpes iestāžu pārvaldības sakārtošana.
Ministru kabinets strādā, lai mazinātu neaizsargātāko sabiedrības grupu sociālo atstumtību un ekonomisko ievainojamību, kāpinot sociālās palīdzības apmērus, iztikas minimuma un zemākā atalgojuma sliekšņus, indeksējot pensijas, ieviešot jaunus sociālos pakalpojumus. Ir nodrošināta elektrības rēķinu nesamērīgā pieauguma daļēja kompensācija, kā arī atjaunots taisnīgums pensiju sistēmā, pakāpeniski piešķirot piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Valdība īsteno pasākumus vardarbības izskaušanai, īpaši koncentrējoties uz tās novēršanu ģimenē, tajā skaitā pret bērniem un sievietēm.
