Paziņojumā norādīts, ka 2024. gada 13. februārī pasludināts saīsinātais spriedums krimināllietā, ar kuru attaisnots Igors Kuzmuks viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20. panta ceturtās daļas, 77.2 panta.
Tāpat paziņojumā minēts, ka tiesa saņēmusi I. Kuzmuka lūgumu publiski informēt par viņa nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu no valsts amatpersonas puses. No lūguma izriet, ka 2024. gada 19. februāra TV raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” uz žurnālistes jautājumu par pirmās instances tiesas attaisnojošo spriedumu ģenerālprokurors Juris Stukāns norādījis, ka ir pārliecināts, ka tā ir tiesas kļūda, gala rezultātā būs taisnīgs noregulējums, šeit jābūt notiesājošam spriedumam ar atbilstošu piespriesto sodu.
Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis M. Tupureins secināja, ka ģenerālprokurors J. Stukāns, būdams valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteicies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju attiecībā uz Igoru Kuzmuku, tādēļ atbilstoši Kriminālprocesa likuma 19. panta ceturtajā daļā noteiktajam publiski informēja par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu.
Prokuratūras ieskatā, tiesneša M. Tupureina rīcība, publiski informējot par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu, neatbilst Kriminālprocesa likuma 19. panta ceturtajā daļā noteiktajam un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (turpmāk – Direktīva) paredzētajam.
Direktīvas mērķis ir veicināt tiesības uz taisnīgu tiesu kriminālprocesā, nosakot kopējus minimālos noteikumus attiecībā uz nevainīguma prezumpcijas un tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā konkrētiem aspektiem. Atbilstoši Direktīvai dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tik ilgi, kamēr nav pierādīta aizdomās turētā vai apsūdzētā vaina saskaņā ar tiesību aktiem, publisko iestāžu publiskos paziņojumos un tiesu nolēmumos, ar kuriem netiek noteikts personas vainīgums, minētā persona netiek minēta kā vainīga. Tas neskar apsūdzības darbības, kas tiek veiktas, lai pierādītu aizdomās turētā vai apsūdzētā vainu, vai procesuāla rakstura prelimināros nolēmumus, kurus pieņem tiesu vai citas kompetentās iestādes un kuru pamatā ir aizdomas vai apsūdzoši pierādījumi.
Konkrētajā gadījumā ģenerālprokurors J. Stukāns kā apsūdzības uzturētāja iestādes vadītājs, sniedzot atbildes uz sabiedrību interesējošiem jautājumiem, faktiski sniedza objektīvu informāciju par kriminālprocesa virzību, proti, norādīja uz, prokuratūras ieskatā, pieļautu tiesas kļūdu un prokurora protestu, kas tiks iesniegts par tiesas nolēmumu, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Atbildot uz žurnālistes jautājumu par taisnīgu tiesas nolēmumu, ģenerālprokurors pauda prokuratūras redzējumu par galīgo nolēmumu šajā krimināllietā. Tādējādi ģenerālprokurors intervijas laikā nepauda nostāju par konkrētas personas vainu, bet gan pauda prokuratūras viedokli par krimināltiesisko attiecību noregulējumu konkrētajā lietā un iemeslu prokurora protesta iesniegšanai. Sabiedrības informēšana tās interešu aizsardzības vārdā par prokuratūras viedokli un prokurora protesta iesniegšanu vai neiesniegšanu par tiesas pasludināto nolēmumu krimināllietā, īpaši gadījumos, kad ir radīta plaša sabiedriskā rezonanse un personai inkriminētais noziedzīgais nodarījums saistīts ar valsts drošības apdraudējumu, nevar tikt uzskatīta par personas nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu. Turklāt intervijā paustais par prokurora protesta iesniegšanu nolūkā panākt sprieduma atcelšanu nerada iespējamību turpmāka kriminālprocesa neobjektīvai norisei, jo prokurora protests konkrētajā krimināllietā tiks izskatīts Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Ievērojot iepriekš norādīto, prokuratūras ieskatā, tiesa nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 19. panta ceturtajā daļā noteiktās prasības un, neizvērtējot personas iesniegumu pēc būtības, sniegusi nepamatotu paziņojumu par personas nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu.
Prokuratūra tiesas priekšsēdētājai iesniegtajā protestā lūdz atzīt tiesneša Mārtiņa Tupureina rīcību, 2024. gada 28. maijā Latvijas Tiesu Portālā publicējot paziņojumu par personas nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu, par nelikumīgu un atsaukt publicēto paziņojumu.
