Sarunas vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un zemkopības ministrs Armands Krauze.
Sarunās jautājumā par infrastruktūru lauku teritorijās LPS atgādināja, ka lauku ceļu kvalitāte kļūst arvien sliktāka. LPS priekšsēdis G. Kaminskis uzsver, ka neatrisinātais ceļu seguma atjaunošanas jautājums lauku apvidos šo situāciju tikai pasliktina. Mēs rosinām veidot programmu lauku ceļu atjaunošanai, seguma stiprināšanai ceļu posmos, kas nepieciešami, piemēram, produktu piegādēm, kur varam izmantot iepriekš labi darbojošos sistēmu - atjaunošanas darbus plānot, uzņēmējiem un pašvaldībai vienojoties par prioritārajiem ceļu posmiem. Pēc Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ļoti aktualizējies piekļuves un mobilitātes jautājums, pauda LPS priekšsēdis. Šajā jautājumā puses vienojās uzsākt sarunas līdz ar 2025. gadu par nacionālas programmas veidošanu, paredzot finanšu līdzekļus projektiem dzīves kvalitātes uzlabošanas un uzņēmējdarbības atbalstam lauku vidē, piemērojot jau labi saprotamo sistēmu, ka prioritāros ceļus nosaka, uzņēmējiem un pašvaldībai vienojoties.
Jautājumā par ZM rīcībā esošajām datu bāzēm un informācijas pieejamību pašvaldībām funkciju veikšanai bez maksas, LPS atbalsta datu bāzu uzlabošanu, un, lai nepieciešamo datu pieeja būtu arī pašvaldībām. Ikdienā pašvaldību speciālistiem nepieciešama autorizēta pieeja datu bāzēm darba pienākumu veikšanai, piemēram, meža kadastra sistēmai, medību platību datiem, meliorācijas kadastra datiem u.c..
LPS ar ministriju ir vienisprātis, ka jau līdz šī gada 30. jūnijam jāvienojas par ZM rīcībā datu bāzēs esošās informācijas pieejamību pašvaldībām funkciju veikšanai bez maksas, par autorizētu piekļuvi un daļēju datu ievadi, lai uzlabotu datu bāzes un to lietošanu darbam ikdienā.
Sarunās vienojās arī šī gada laikā veikt grozījumus normatīvajos aktos un darījumu ar Lauksaimniecībā izmantojamo zemi komisiju pienākumus nodot ALTUM.
Tāpat sarunās diskutēja par koplietošanas meliorācijas sistēmu sakārtošanu. LPS norāda, ka jāatrisina vienota sistēmas pārraudzība, tādejādi arī mazināt birokrātiju, likvidējot pilsētu un lauku meliorācijas sistēmu dalījumu. Nepieciešama vienota sistēmu atjaunošana līdz notecei, lai mazinātu palu un plūdu draudus teritorijās. Šajā jautājumā puses vienojās līdz 2024. gada 30. decembrim pabeigt darbu ZM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un LPS kopīgajā darba grupā par vienotu meliorācijas sistēmas pārvaldību, tai skaitā iekļaut arī pilsētu teritorijās esošos posmus.
Zemkopības ministrijas īstenotās iniciatīvas ietvaros plānots īstenot konceptuālas izmaiņas skolēnu ēdināšanas sistēmā Latvijā, lai mainītu ēšanas paradumus skolās. Sarunās vienojas 2024. gadā uzsākt darbu pie pārtikas īso piegāžu ķēžu skolu virtuvēm pilotprojektu. Šobrīd problēmas sagādā loģistika un produktu izsekojamība. Nepieciešams atbalsts veselīgas pārtikas ražotājiem, kuri piedalās iepirkumos.
Sarunās skatīja jautājumu par augļu, ogu un dārzeņu izsekojamības reģistra izmantošanu tirgos un ielu tirdzniecībā. LPS atbalsta ZM iniciatīvu – dārzeņu un augļu audzētājiem, kuri nav ne Lauku atbalsta dienesta, ne Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) klienti vai, kuru produkts nav iekļauts reģistrā, būs iespēja veikt pašreģistrāciju VAAD datu bāzē, lai izvairītos no pircēju maldināšanas par Latvijā audzētiem dārzeņiem, ogām un augļiem.
Par klimatneitralitātes, zaļā kursa pasākumiem un koka izmantošanu būvniecībā vienojās publisko ēku būvniecības un renovācijas projektu vērtēšanas kritērijos iekļaut papildpunktus par koka konstrukciju un detaļu izmantošanu, atbalstot vietējos ražotājus, tādējādi samazinot emisijas. Vienojās organizēt kopīgas pašvaldību un iesaistīto ministriju sarunas par koka izmantošanu būvniecībā un rīcības plāna pasākumiem klimata mērķu sasniegšanai. LPS vērš uzmanību, ka pašvaldības lūdz ievērot līdzsvaru starp ekonomiku, dabas aizsardzību un sociālajām interesēm, virzoties uz klimatneitralitāti. Zaļās vienošanās pasākumiem jāveicina videi draudzīga saimniekošana nevis aizliegumi bez samērīgas kompensācijas saimnieciskajās platībās. Tāpēc nepieciešamas ekspertu un vairāku ministriju vienošanās par pasākumiem, kas veicami, lai tuvinātos klimatneitralitātes sasniegšanai un reizē attīstītu ražošanu, savu ekonomiku.
Noslēgumā skatīja jautājumu par savvaļas dzīvnieku turēšanu nebrīvē. Šobrīd nav saprotams, kādos gadījumos pašvaldība izmitina un aprūpē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus savvaļas dzīvniekus un sedz patversmēs uzturēšanas izdevumus. Savvaļas dzīvnieku ķeršana un turēšana nebrīvē ir pret dabas likumiem, tāpēc sarunās vienojās šī gada laikā precizēt Dzīvnieku aizsardzības likuma 39.pantu, svītrojot normu, ka “vietējā pašvaldība izmitina un aprūpē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus savvaļas dzīvniekus”.
