Inese Lībiņa-Egnere skaidroja, ka šobrīd daudzu Eiropas līderu uztverē Krievijas izvērstais agresijas karš Ukrainā šķiet pārāk tāls, pārāk garš un bez šķietami reālas ietekmes uz eiropiešu dzīvi, kā arī ir novērojams pagurums vēlmē risināt šo svarīgo jautājumu. Tādēļ NB8 sanāksmē tieslietu ministre vēlreiz atgādināja par sekām, kas saistītas ar starptautisko tiesisko kārtību un drošības situāciju Eiropā.
Inese Lībiņa-Egnere savā uzrunā norādīja: „Krievijai ir jātiek izolētai par izvērsto agresijas karu Ukrainā un hibrīddraudiem pret Eiropu. Tomēr, neskatoties uz Krievijas izslēgšanu no Eiropas Padomes, vairāk nekā 70 Krievijas pilsoņu turpina darbu Eiropas Padomē. Steidzami ir jāmeklē tiesisks risinājums, lai izbeigtu šādu situāciju. Tāpat valstīm būtu nepieciešams aktīvāk rīkoties, lai pārņemtu iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas labā, vienlaikus strādājot pie konfiskācijas risinājuma arī Eiropas līmenī. Latvija šajā jautājumā ir demonstrējusi līderību citām valstīm, pārņemot bijušo Maskavas namu. Vēlos vērst arī uzmanību tam, ka daudzas amatpersonas no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, ieskaitot mani, Krievija ir izsludinājusi meklēšanā. Šāda rīcība ir hibrīddraudu taktika, ko Krievija izvērš pret Eiropas Savienības līderiem, kas ietekmē arī mūsu ierēdņu un pētnieku drošību, kuri veic darbu Krievijai draudzīgās valstīs. “
Inese Lībiņa-Egnere vēlreiz apliecināja Latvijas Tieslietu ministrijas atbalstu Ukrainas Valsts Tiesu ekspertīžu biroja darbam, palīdzot Harkivas Kriminālistikas institūtam dokumentēt kara noziegumus. Tāpat Latvija aktīvi iesaistās Eiropas Savienības Vispārējās tiesas lietās, kurās tiek apstrīdēti Eiropas Savienības lēmumi par Krievijas režīma atbalstītāju iekļaušanu sankcionēto sarakstā.
NB8 ministru sanāksmē tika apspriestas arī tādas tēmas kā cīņa pret nelegālajiem opioīdiem, nepilngadīgo likumpārkāpumu un noziedzības novēršana, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas piemērošana un tiesu prakse.
NB8 sanāksmes mērķis ir stiprināt sadarbību starp Ziemeļu un Baltijas valstīm, daloties ar pieredzi un idejām, lai efektīvi risinātu tieslietu jautājumus, kas skar visas reģiona valstis. Sanāksme nodrošina platformu, kurā valstu ministri var veidot kopīgu nostāju un vienoties par turpmāko rīcību globālos jautājumos, palielinot Ziemeļu un Baltijas valstu ietekmi starptautiskajā arēnā.
