Parlamentu priekšsēdētāji vēstulē uzsver, ka pašreizējā likuma mērķis ir apklusināt plašsaziņas līdzekļus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kam ir būtiska nozīme demokrātiskā sabiedrībā un kas palīdz Gruzijai ceļā uz Eiropas Savienību (ES): “Mēs aicinām jūs atsaukt šo likumu un iesaistīties jēgpilnā un iekļaujošā dialogā ar organizēto pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājiem. Aicinām arī ievērot pamatvērtības, aizstāvot cilvēku tiesības pulcēties un pārtraukt vardarbības un iebiedēšanas izmantošanu pret miermīlīgajiem demonstrantiem.”
Gruzijas nesenie lēmumi mūs satrauc, jo tās rīcība ir pretrunā tām vērtībām un principiem, uz kuriem bijāt apņēmušies vadīties un kuri ir jūsu Eiropas centienu pamatā, teikts vēstulē.
Esam bijuši kopā ar Gruziju visos ES integrācijas progresa posmos. Esam pieredzējuši ievērojamas politiskās pārmaiņas un milzīgus centienus, kuros Gruzija iepriekšējos gados ieguldīja reformu virzībā. Pavisam nesen Gruzijai tika dots skaidrs ceļš iestāšanās sarunu uzsākšanai, akcentējuši parlamentu spīkeri.
Mēs patiesi augstu vērtējam mūsu sadarbību, ko kopā esam izveidojuši šo gadu gaitā. Tas ir ļāvis mums atklāti risināt dialogu pat jautājumos, kuros mēs nepiekrītam. Mēs vienmēr esam bijuši vienoti svarīgos jautājumos par vērtībām un principiem, teikts vēstulē.
Parlamentu priekšsēdētāji uzsvēruši, ka lēmums turpināt ceļu uz ES ir Gruzijas un tās tautas suverēna izvēle, norādot, ka šis ceļš nav viegls, taču nelokāma uzņēmība un draugu atbalsts to ļauj.
“Patiesi ceram, ka Gruzija neatsakās no savas apņemšanās izmantot vēsturisko iespēju logu, kas dod iespēju Gruzijas iedzīvotājiem iekļauties kopējā miera un labklājības, kā arī brīvību un vērtību telpā. Mēs ticam Gruzijas Eiropas nākotnei un esam apņēmušies jūs atbalstīt,” vēstulē uzsvēruši parlamentārieši.
Vēstuli parakstījusi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen), Igaunijas Rīgikogu priekšsēdētājs Lauri Husars (Lauri Hussar), Čehijas Deputātu palātas priekšsēdētāja Markēta Pekarova-Adamova (Markéta Pekarová Adamová) un Senāta priekšsēdētājs Milošs Vistrčils (Miloš Vystrčil), Nīderlandes Pārstāvju palātas spīkers Martins Bosma (Martin Bosma), Polijas Sejma maršals Šimons Holovņa (Szymon Holownia) un Senāta maršale Malgožata Kidava-Bloņska (Małgorzata Kidawa-Błońska), kā arī Francijas Nacionālās asamblejas prezidente Jaela Brona-Pivē (Yaël Braun-Pivet).
