DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
03. maijā, 2024
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Sagatavots izvērtējums par Krievijas agresijas kara pret Ukrainu radīto ietekmi ES Austrumu pierobežas reģionos

Krievijas pilna apmēra agresijas karš pret Ukrainu ir būtiski ietekmējis Eiropas Savienības (ES) Austrumu pierobežas reģionus, it īpaši to valstu reģionus, kuri robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, t.i., Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas. Karš ir radījis vairākus izaicinājumus un negatīvas sekas makro līmenī, ietekmējot drošību, ekonomisko stabilitāti, tirdzniecību, enerģētisko drošību un ģeopolitisko situāciju.

Lai izvērtētu kara radītās sociālekonomiskās sekas, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pasūtījuma1, sagatavots izvērtējums par Krievijas agresijas kara pret Ukrainu radīto ietekmi uz ES Austrumu pierobežas reģioniem. 

Lai apzinātu kara radīto ekonomisko ietekmi uz Baltijas valstu (Igaunijas, Latvijas, Lietuvas), Somijas un Polijas Austrumu pierobežas reģioniem un to uzņēmumiem, izvērtējums veikts ar datu analīzes un izlases veida interviju palīdzību, analizējot publiski pieejamos datus atbilstoši kopējai statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) sistēmai2. Izvērtējumā analizēti deviņi NUTS 2 un 23 NUTS 3 līmeņa reģioni iepriekš minētajās valstīs. Neskatoties uz datu pieejamības ierobežojumiem reģionos, izvērtējuma rezultāti iezīmē būtisku kara ietekmi visās aplūkotajās valstīs. 

Izvērtējumā kopumā secināms, ka Baltijas valstu tautsaimniecības salīdzinoši asāKak izjutušas Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās negatīvās sekas nekā citas ES dalībvalstis. To ietekmē Baltijas valstu lielā enerģētikas atkarība no Krievijas, transporta un loģistikas nozares nozīmes mazināšanās valstu ekonomikās, kā arī sarukusī investoru vēlme investēt Austrumu pierobežas reģionos, kas var radīt tālākas sekas valstu vidējā termiņa ekonomikas attīstībai. 

Attiecībā par Latvijas Austrumu pierobežu, izvērtējumā secināts, ka Krievijas īstenotā agresijas kara Ukrainā sekas Latgales reģionam radījušas ekonomisko izolāciju no Austrumu un Dienvidu virzieniem (Latgale ir viens no diviem NUTS 3 reģioniem, kam ir tieša robeža gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju), slēdzoties līdzšinējiem tranzīta koridoriem un eksporta tirgiem. Ņemot vērā, ka mazāk attīstīto reģionu kohēzijas politikai nepieciešama straujāka izaugsme (nekā vidēji valstī vai vidēji ES), pastiprināta uzmanība veltāma tieši šī reģiona konkurētspējas veicināšanai. 

Tāpat izvērtējums atklāj pētāmo valstu dažādu nozaru uzņēmēju viedokļus par kara ietekmi un veidiem, kā uzņēmēji tai spējuši pielāgoties. Kā viena no būtiskām izvērtējuma atziņām ir, ka ārvalstu investoriem un pircējiem Baltijas valstu reģions joprojām ir diezgan nezināms – drošības situācijas un informācijas par uzņēmumiem kontekstā. Izvērtējumā atklāts, ka nereti ārvalstu klienti neizprot preču cenu paaugstinājumu, kas radies kara ietekmes rezultātā, un tādēļ izvēlas citus piegādātājus. Daļa uzņēmumu jau ir spējuši veiksmīgi pārorientēties uz citiem eksporta tirgiem, taču atsevišķās nozarēs tas ir nozīmējis būtisku izmaksu palielinājumu. 

Izvērtējums tiks izmantots ES Kohēzijas politikas pēc 2027. gada plānošanas procesā, panākot, ka kohēzijas politika var palīdzēt pārvarēt reģionu, kas robežojas ar agresorvalstīm, izaicinājumus. 

Detalizētāk ar izvērtējumu aicinām iepazīties ministrijas mājaslapas sadaļā Pētījumi reģionālās attīstības jomā. 

Izvērtējums veikts Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” projekta Nr. LV-LOCALDEV-0001 “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Latgales plānošanas reģionā” ietvaros. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai! 

1 ministrijas izsludinātā iepirkuma Nr. VARAM 2023/43 ietvaros SIA “Ernst & Young Baltic” veica izvērtējumu.  

2 NUTS klasifikācija nosaka dalībvalstu ekonomiskās teritorijas iedalījumu, kas ietver arī to ārpusreģionālo teritoriju, iedalot katru dalībvalsti trīs līmeņos – NUTS 1, NUTS 2 un NUTS 3. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI