Intraoperatīvā staru terapijas iekārta patlaban Austrumu slimnīcā ir vienīgā Baltijā, kuras efektivitāte ir apstiprināta klīniskajos pētījumos, un tā veiksmīgi pielietojama, operējot krūts vēža pacientes.
“Svarīgi uzsvērt, ka intraoperatīvā staru terapija pilnībā neaizvieto pēcoperācijas jeb adjuvantu staru terapiju un ir pielietojama speciāli atlasītai pacientu grupai. Gados vecākiem pacientiem ar agrīni diagnosticētu, unifokālu, mazagresīvu krūts vēža apakštipu, īpaši tādiem, kam ir blakusslimības, izmantojot intraoperatīvu staru terapijas kursu, mēs varam veikt krūti saudzējošāku operāciju, tādā veidā uzlabojot mūsu pacientu dzīves kvalitāti un būtiski samazinot tālākas ārstēšanas nepieciešamību un stacionēšanos slimnīcā uz ilgu laiku. Otra indikācija intraoperatīvai terapijai krūts vēža pacientiem ir mazināt adjuvantas staru terapijas kursa ilgumu,” skaidro Austrumu slimnīcas stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” Krūts ķirurģijas nodaļas ķirurģe Krista Arcimoviča.
Pirmā paciente, kuras ārstēšanā tika pielietota intraoperatīvā staru terapijas iekārta, bija 68 gadus veca sieviete ar diagnosticētu kreisās krūts agrīnu audzēju. Pacientei aizdomas par krūts audzēju sākotnēji tika konstatētas skrīninga mamogrāfijas izmeklējumā. Pēc precizējošiem izmeklējumiem Austrumu slimnīcas stacionārā “Latvijas Onkoloģijas centrs” tika diagnosticēts agrīns unifokāls krūts audzējs, mazagresīva krūts vēža apakštips. Lai gan sievietes vispārējais veselības stāvoklis bija labs, viņai tomēr bija hroniska, progresējoša neiroloģiska blakusslimība.
Kristaps Eglītis, Krūts ķirurģijas nodaļas ķirurgs, uzsver: “Konkrētajai pacientei audzēja lielums attiecībā pret krūts dziedzera izmēru bija neliels. Vadoties pēc rekomendācijām, gadījumos, kad audzējs tiek izņemts, saglabājot krūts dziedzeri, ir nepieciešams nozīmēt pēcoperācijas – adjuvantu – staru terapiju, lai samazinātu audzēja atjaunošanās iespēju krūtī. Adjuvanta staru terapija var ilgt līdz pat četrām nedēļām. Īpaši sarežģītas ir situācijas, kad pacients dzīvo attālos Latvijas reģionos un nespēj izbraukāt uz saņemt staru terapiju kā ambulatoru pakalpojumu, un tas bija arī šīs pacientes stāsts. Lai gan pacients teorētiski varētu saņemt starošanu ambulatori, viņš ir spiests atrasties stacionāra palātā faktiski visu starošanas posmu. Papildus, ņemot vērā, ka konkrētajai pacientei pēcoperācijas staru terapija ir kontrindicēta neiroloģiskās blakusslimības izpausmju dēļ, viņas vienīgā ārstēšanas taktika līdz šim būtu bijusi krūts dziedzera noņemšana jeb mastektomija. Nenoliedzami, tā būtu plašāka apjoma operācija ar sekojošu kosmētisku un fizisku defektu, kas samazinātu turpmāko dzīves kvalitāti. Taču, ņemot vērā intraoperatīvās staru terapijas pieejamību, ar multidisciplināras komandas slēdzienu ārstēšanu pirmo reizi rekomendēja uzsākt ar operāciju, izmantojot intraoperatīvo staru terapiju, šādā veidā paverot iespēju veikt krūti saglabājošu operāciju.”
“Esam gandarīti, ka operācija noritēja ļoti raiti un veiksmīgi. Iepriekš modelējām operācijas norises gaitu, veicām treniņus ar iekārtu. Gan emocionāli, gan mentāli visa multidisciplinārā komanda bija iesaistīta operācijas plānošanā. Radiogrāferi bija izdarījuši savu darbu, bija saplānots operāciju zāles izkārtojums, ievēroti visi ar staru drošību saistītie pasākumi. Bijām izgājuši staru drošības apmācības kursu. Medicīnas fiziķi bija izdarījuši savu darbu – aparātu kalibrēšanu, mērīšanu. Operācija, pateicoties ļoti rūpīgam sagatavošanās darbam, ilga vien nepilnas divas stundas. Operāciju uzsākām ar limfmezgla biopsiju, pārliecinoties, ka sargmezglā netiek konstatētas audzēja metastāzes. Tad izņēmām audzēju, pārliecinoties, ka tas izņemts pilnībā un ar pietiekamu atkāpi,” rezumē K. Arcimoviča.
Gints Rausis, Staru terapijas klīniskās daļas staru terapeits, informē: “Tad uzsākām intraoperatīvo staru terapijas papildu ierīču ievietošanu krūtī. Sterilos apstākļos, sadarbojoties ar radiogrāferiem, ievietojām intraoperatīvās staru terapijas iekārtas krūts dziedzerī atbilstoši izņemtā audzēja lokalizācijai. Veicām atkārtotus precizējošos mērījumus, lai pielāgotu nepieciešamo staru terapiju precīzi pacientes audiem. Monitorējot pacientes vitālos rādītājus, ārstu komanda pameta operāciju zāli, lai veiktu apstarošanu, kas ilga vien 1–1,5 minūtes. Tad intraoperatīvā staru terapijas iekārta tika pakāpeniski atvienota, un ķirurgi varēja pabeigt operāciju.”
Paciente pēcoperācijas periodā jutās labi, brūce sadzija primāri, bez sarežģījumiem, un pēc drenas izņemšanas paciente devās mājās.
Pateicoties intraoperatīvās staru terapijas pielietojumam, konkrētajai pacientei sagaidāmā turpmākā ārstēšana būs vien hormonterapija, kuru paciente varēs saņemt savā dzīvesvietā. Tādējādi pacientei nodrošināta veiksmīga onkoloģiskā ārstēšana, kas ir ne tikai ļoti efektīva un ar labu panesamību, bet vienlaikus būtiski samazina nepieciešamību atrasties stacionārā.
Intraoperatīvajai staru terapijas iekārtai ir potenciāls tikt izmantotai ne tikai krūts audzējiem, bet arī citu lokalizāciju audzējiem, taču katra pacienta konkrēta audzēja gadījumā multidisciplināra komanda ir tā, kas izvērtē, kāda ārstēšanas metode un kādā secībā tiek rekomendēta. Jaunieviestā ārstēšanas tehnoloģija ir pielietojama atlasītai pacientu grupai stingri saskaņā ar medicīniskām indikācijām.
Pasaulē ir pieejamas vairāku veidu intraoperatīvās staru terapijas iekārtas. Austrumu slimnīcā ir iekārta, kur apstarošana notiek ar elektronu daļiņām, kam lokālas terapijas gadījumā atbilstoši zinātniskās literatūras datiem ir pierādīta augsta efektivitāte. Minēto iekārtu iespējams izmantot, pateicoties multidisciplinārai pieejai un komandas darbam starp ķirurgiem, staru terapeitiem, anesteziologiem, medicīnas fiziķiem, radiogrāferiem, radiologiem, patologiem, operāciju un anestēzijas māsām.
“Daloties ar veiksmīgo ārstēšanas pieredzi, aicinu sievietes atsaukties mamogrāfijas skrīningam, kā arī būt vērīgām pēc skrīninga sasniegtā vecuma – ja vien tiek atrastas kādas izmaiņas krūts dziedzerī, doties uz papildu izmeklējumiem specializētā centrā. Jo agrīnāk mēs atrodam pārmaiņas krūts dziedzerī, jo veiksmīgāk šīs problēmas ir risināmas, īpaši papildus izmantojot arvien jaunas mums pieejamās tehnoloģijas. Agrīns krūts vēzis ir ārstējama slimība!” iedrošina K. Eglītis.
Multidisciplinārā komanda, kas pirmoreiz Latvijā veica operāciju, pielietojot intraoperatīvo starotāju:
- Krista Arcimoviča, Krūts ķirurģijas nodaļas ķirurģe
- Kristaps Eglītis, Krūts ķirurģijas nodaļas ķirurgs
- Gints Rausis, Staru terapijas klīniskās daļas staru terapeits
- Ilana Šapiro, Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas anestezioloģe reanimatoloģe
- Anastasija Trofimoviča-Krasnorucka, Staru terapijas klīniskās daļas staru terapeite
- Kristaps Reinis, Klīniskās medicīnas fizikas un dozimetrijas daļas radiogrāferis
- Zita Zeļevska, Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas medicīnas asistente/māsa
- Jeļena Gučeka, Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas vispārējās aprūpes māsa
- Nataļja Dementjeva, Operāciju bloka māsas palīdze
- Prof. Jānis Eglītis, Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs
- Arturs Šorubalko, Terapeitiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīnikas vadītājs
- Tatjana Verhoustinska, Operāciju bloka virsmāsa
- Gaļina Boka, Klīniskās medicīnas fizikas un dozimetrijas daļas vecākā medicīnas fiziķe
- Inga Balode, Klīniskās medicīnas fizikas un dozimetrijas daļas medicīnas fiziķe
- Džeina Platace, Klīniskās medicīnas fizikas un dozimetrijas daļas medicīnas fiziķe
- Sanda Kronberga, Klīniskās medicīnas fizikas un dozimetrijas daļas medicīnas fiziķe
