Pēdējos gados Eiropas Savienības valstis arvien vairāk rūpējas, lai atbildība par atkritumiem tiktu piemērota arī to ražotājiem, ne tikai patērētājiem. Piemēram, Latvijā Ministru kabineta noteikumu līmenī ir nostiprināta kārtība par ražotāju atbildības sistēmas ieviešanu dažādiem materiāliem un precēm, piemēram, elektrotehnikai, riepām, plastmasas iepakojumam, tabakas izstrādājumiem, un šogad tā stāsies spēkā arī tekstila izstrādājumiem.
Kārtība paredz, ka ražotāji uzņemas atbildību par savu produktu, maksājot Dabas resursu nodokli vai noslēdzot līgumu ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu, kas parūpēsies par konkrētā materiāla atbilstošu apsaimniekošanu. Šādos gadījumos uzņēmums tiek atbrīvots no Dabas resursu nodokļu maksas.
“Ražotāju atbildības sistēmas ieviešana ir solis pozitīvu pārmaiņu virzienā, jo tās galvenais mērķis ir samazināt vides piesārņojumu. Vienlaikus jāatceras, ka katras jaunas sistēmas ieviešana nozīmē arī jaunus izaicinājumus visām iesaistītajām pusēm,” teica Caune.
Viņa piebilda, ka atbildība ražotāja pusē parādās divos veidos – gan produkta ražošanas sākuma stadijā, izmantojot jau pārstrādātu materiālu, samazinot dabas resursus, kas nepieciešami ražošanas procesā, izvēloties pārstrādājamu iepakojumu, gan arī produkta “dzīves” beigās, parūpējoties, lai tas tiktu atbilstoši savākts un nodots turpmākai apritei.
Tabakas izstrādājumu apsaimniekošana
“Zaļās jostas” aprēķini, kas veikti, pamatojoties uz Valsts ieņēmuma dienesta informāciju par Latvijā nodoto tabakas izstrādājumu apjomu, liecina – 2022. gadā saražoto cigarešu, cigāru, cigarellu, karsējamās tabakas filtru daudzums bija mērāms vairākos simtos tonnu. Savukārt uzņēmuma veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% smēķētāju mēdz izmest cigarešu izsmēķus notekā, aprakt tos smiltīs vai sniegā, tā cenšoties nepiegružot vidi, taču 8% līdz 9% izsmēķi nereti nomet zemē – vietās, kur jau ir piegružots vai tuvumā nav atkritumu tvertnes.
“Katrs vidē vai ūdens aprites sistēmā nonākušais izsmēķis ir liela problēma, jo tas satur kaitīgas vielas – smēķēšanas laikā cigaretes filtrs absorbē vairāk nekā 4000 kaitīgo savienojumu. Nonācis dabā, tas sadalās mikroplastmasas šķiedrās aptuveni 15 gadus, turpinot šajā laikā piesārņot vidi un radīt riskus augsnes auglībai un cilvēka veselībai,” brīdināja Caune.
Viņa piebilda, ka pērn janvārī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi par tabakas izstrādājumu ražotāju atbildības sistēmas ieviešanu, kas ir nozīmīgs solis izsmēķu problēmas risināšanai. Šī sistēma paredz, ka tabakas izstrādājumu ražotājiem finansiāli vai organizatoriski jāatbalsta efektīva to atkritumu savākšana, kas radušies no apgrozībā laistās preces.
Ja ierasti ražotāju atbildības sistēma paredzēja, ka noteikta daļa no saražotā apjoma ir jāsavāc un jāpārstrādā, tad tabakas izstrādājumu sistēmas iedibināšanā liela loma bija pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem, kuri rūpējas par atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu, ievieš atbilstošu infrastruktūru, nodrošina vides izglītības pasākumus, kā arī sniedz atskaites par paveikto.
“Tabakas izstrādājumu apsaimniekošanas mērķis nav savākt noteiktu procentu no tirgū laistās produkcijas daudzuma, bet nodrošināt, lai izsmēķi tiek izmesti pareizi, proti, sadzīves atkritumu konteinerā,” pauda Caune.
Lai izprastu smēķētāju uzvedību, pērnā gada nogalē tika uzsākts pilotprojekts Liepājā un Vecāķu pludmalē, Rīgā. Tā laikā tiks pārbaudīts, kā mainās smēķētāju paradumi, redzot dažāda satura, veida un vēstījumu aicinājumus neizmest izsmēķus dabā.
Ražotāju atbildības sistēma tekstila izstrādājumiem
Savukārt šā gada 1. jūlijā spēkā stāsies tekstila izstrādājumu ražotāju atbildības sistēma, kas paredz, ka to ražotājiem, tirgotājiem un importētājiem būs jāmaksā Dabas resursu nodoklis 0,50 eiro apmērā par vienu tirgū laistā tekstila izstrādājuma kilogramu. Lai uzņēmums no šīs maksas būtu atbrīvots, tam jāiesaistās tekstila atkritumu apsaimniekošanā, piemēram, slēdzot līgumu ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu, kas veido, uztur un nodrošina tekstila savākšanas sistēmu, tai skaitā infrastruktūru, kā arī veic vides izglītības aktivitātes.
“Pēdējo gadu laikā turpina pieaugt saražotā tekstila daudzums, vienlaikus samazinoties to kalpošanas ilgumam, kas rezultējies ar arvien lielāku tekstila atkritumu apjomu. Ražotāju atbildības sistēma ir viens no veidiem, kā samazināt tekstila nozares ietekmi uz vidi, pagarināt produktu dzīves ciklu, nodrošināt atbildīgāku ražošanas procesu un uzņemties atbildību par savu produktu,” norādīja “Zaļās jostas” pārstāve.
Uzņēmumi, iesaistoties tekstila ražošanas atbildības sistēmā, varēs gan ietaupīt finanšu līdzekļus, gan līdzfinansēt tekstila apsaimniekošanas un vides izglītības pasākumus, vienlaikus palīdzot mazināt kopējo poligonos noglabāto atkritumu apjomu.
LIFE integrētais projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.
