Sagatavotie likuma grozījumi, kas paredz, ka Valsts kontrole turpmāk 27 atsevišķu atzinumu vietā sniegs vienu revīzijas ziņojumu par valsts konsolidētā saimnieciskā gada pārskata (KSGP) sagatavošanas pareizību, iezīmē jaunu posmu finanšu revīziju darbā. Proti, Valsts kontrole virza piedāvātās pārmaiņas finanšu revīzijās ieguldīto resursu optimizēšanai, jo pēdējo gadu rezultāti ļauj secināt, ka valsts institūciju sagatavoto gada pārskatu kvalitāte ir uzlabojusies, piem., stabilizējas sniegto nemodificēto atzinumu (atzinumi bez iebildēm) skaits par gada pārskatu sagatavošanas pareizību un revīzijas ziņojumu skaits, kuros nav atklātas nepilnības gada pārskata sagatavošanā. Uzlabojumus izdevies panākt valsts institūciju un Valsts kontroles sadarbības rezultātā, proti, aptuveni 95% Valsts kontroles konstatēto kļūdu tiek novērstas vai izlabotas jau finanšu revīziju veikšanas laikā, un šo praksi Valsts kontrole aktīvi turpinās. Nemainīgi arī turpmāk prioritāte ir sniegt profesionālu un uzticamu atzinumu par “valsts saimniecību”.
Pāreja uz vienu atzinumu līdzšinējo 27 atzinumu (14 ministrijas + 12 centrālās valsts iestādes + Saimnieciskā gada pārskats) vietā ir iekļauta Valsts kontroles stratēģijā (2022-2025). “Īstenojot šo projektu varēsim efektivizēt finanšu revīziju veikšanas procesus un optimizētos resursus novirzīt lietderības un atbilstības revīzijām. Iecerēts būtiski mainīt pieeju attiecībā uz finanšu revīziju procedūrām un veikt atbilstošas izmaiņas finanšu revīzijas metodikā. Tāpat ar datu analīzes rīkiem paredzēts automatizēt vairāku finanšu pārskata posteņu analīzi un atsevišķas finanšu revīzijas procedūras. Rezultātā valsts pārvaldes iestādes, uz kurām tieši attiecas finanšu revīzijas, un sabiedrība kopumā saņems skaidrāku un vienotu vēstījumu – vai pārskatā ir precīzi un ticami uzrādīts, kas Latvijas valstij pieder, cik esam iztērējuši un cik saņēmuši nodokļos u.c. maksājumos, un kāds ir valsts kopējais parāds. Savukārt Saeimai, valdībai, pašvaldībām u.c. lēmumu pieņēmējiem šāds vienuviet pieejams revīzijas ziņojums par būtisko palīdzēs to efektīvāk izmantot savā darbā, un šāds ziņojuma formāts kopumā būs draudzīgāks jebkuram tā lietotājam,” likuma grozījumu būtību un sagaidāmos ieguvums uzsver valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Iecerētās izmaiņas Valsts kontroles darba organizēšanā notiks atbilstoši starptautiskajos publiskā sektora revīziju standartos noteiktiem principiem, lai nodrošinātu pārliecību par publiskā sektora finanšu datiem. Jāmin, ka šādu pieeju īsteno arī augstākās revīzijas iestādes (ARI) Latvijas kaimiņvalstīs – Lietuvas ARI kopš 2016. gada un Igaunijas ARI kopš 2017. gada.
Saistībā ar lietderības revīziju nozīmīgumu E.Korčagins norāda: “Ar katru gadu, palielinoties valsts budžeta izdevumiem, palielinās arī sabiedrības pieprasījums pēc budžeta izlietojuma uzskaites precizitātes un izlietošanas novērtēšanas, t.sk., vai iztērētie finanšu līdzekļi ir palīdzējuši risināt aktuālas sabiedrības problēmas un sasniegt nozīmīgus mērķus. Galvenais instruments, kas ļauj vērtēt un veicināt to, lai rīcība ar publiskajiem līdzekļiem būtu lietderīga un sniegtu pēc iespējas lielākus ieguvumus sabiedrībai, ir tieši lietderības revīzijas. Tādēļ likumsakarīgi, ka to loma ARI darbā pēdējos gados ir pieaugusi visā pasaulē.” Arī Valsts kontroles stratēģijā (2022-2025) viens no izvirzītajiem mērķiem ir revīzijās vairāk vērtēt lietderības jeb snieguma aspektu.
Lai gan likumprojekts tieši neietekmē sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, tomēr, pārvirzot daļu Valsts kontroles resursu no finanšu revīzijām uz lietderības revīzijām, netieša ietekme būs vērojama, jo tieši lietderības revīzijām ir potenciāls sniegt vislielāko labumu sabiedrībai, rūpējoties, lai katrs ieguldītais eiro sniedz pēc iespējas lielāku labumu iedzīvotājiem. Piem., 2022. gadā Valsts kontroles revīziju ieteikumu ietekmes atdeves rādītājs ir 1:5,6, tas ir 5,6 eiro uz katru Valsts kontroles budžetā ieguldīto eiro.
Jāmin, ka likumprojektā piedāvātā pieeja pāriet no 27 Valsts kontroles atzinumu sniegšanas uz viena revīzijas ziņojuma sagatavošanu ir loģiskā sasaistē arī ar Valsts kancelejas un Valsts kases uzsākto darbu pie vienotā pakalpojumu centra izveides valsts pārvaldē, kas paredz veikt grāmatvedības un personāla funkciju centralizāciju un standartizāciju ar mērķi ilgtermiņā nodrošināt digitalizētu, standartizētu un efektīvāk pārvaldāmu sistēmu.
Lai pārietu uz viena revīzijas ziņojuma sniegšanu, Valsts kontrole jau ir uzsākusi sagatavošanās darbus, piem., ar datu analīzes rīkiem automatizējot vairāku finanšu pārskata posteņu analīzi un atsevišķas revīzijas procedūras, kā arī sadarbībā ar iestādēm strādā pie tā, lai vienādotu grāmatvedības datus un uzlabotu to kvalitāti. Šādā veidā Valsts kontrole netieši palīdzēs sekmīgāk realizēt arī vienotā pakalpojumu centra izveides projektu, jo jau savlaicīgi iestādēm norādīs uz nepilnībām datu kvalitātē.
Kā praktiski notiks finanšu revīziju darbs pēc Valsts kontroles likuma grozījumiem?
- Pēc likumprojekta pieņemšanas Valsts kontrolei, revidējot KSGP, nebūs jāsniedz atzinums un revīzijas ziņojums par katru no 14 ministriju un 12 centrālo valsts iestāžu pārskatiem, kā arī Saimnieciskā gada pārskatu, bet būs viens revīzijas ziņojums par visu konsolidētā saimnieciskā gada pārskata apjomu.
- Valsts kontrole turpinās izlases veidā veikt revīzijas procedūras ministrijās, to padotības iestādēs un centrālajās valsts iestādēs, un revīzijā iegūto informāciju izmantos, lai izteiktu atzinumu par KSGP pareizību.
- Pabeidzot finanšu revīziju procedūras izlasē iekļautajās ministrijās, to padotības iestādēs un centrālajās valsts iestādēs, šo iestāžu vadītājus informēs par pārbaužu rezultātiem, gan norādot uz atklātajiem trūkumiem, gan sniedzot informāciju par revidentu novērojumiem, kas var palīdzēt pilnveidot iekšējo kontroles sistēmu.
Paredzēts, ka Valsts kontroles likuma grozījumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, un pirmo reizi jauno kārtību piemēros 2026. gadā, sniedzot vienu atzinumu par 2025. gada KSGP.
