“Pērnā gada pieredze apliecināja, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana pati par sevi naudu lauksaimniekiem nepiešķir. Savukārt reāls Eiropas Savienības ārkārtas atbalsts Latvijai tika piešķirts tikai pēc atsevišķas vēršanās Eiropas Komisijā un zaudējumu pamatošanas ar konkrētiem datiem. Tādēļ šobrīd nepieciešama konkrēta rīcība. Lai risinātu lauksaimniecībā problēmas pēc būtības un panāktu reālu atbalstu vietējiem zemniekiem, esmu uzdevis Zemkopības ministrijai nekavējoties rīkoties un iesniegt Eiropas Komisijai oficiālu un datos pamatotu Latvijas pieprasījumu pēc ES ārkārtas finansiālā atbalsta. Ar ārkārtējās situācijas izkārtni vien applūdušu lauku nenosusinās un saimniecības kredītmaksājumu nesamaksās. Lauksaimniecības nozarei šobrīd nepieciešama izlēmīga valdības rīcība Briselē, panākot reālu ES ārkārtas finansējumu,” uzsver Andris Kulbergs.
Valdība 29. septembrī apstiprināja ārkārtējās situācijas izsludināšanu visā valsts teritorijā lauksaimniecības nozarē no Ministru kabineta rīkojuma spēkā stāšanās dienas līdz 2027. gada 10. janvārim saistībā ar 2026. gada lietavu un plūdu izraisītajām sekām. Ārkārtējās situācijas režīms galvenokārt ir valsts un pašvaldību institūciju administratīvs instruments. Tas ļauj valdībai noteikt īpašus pasākumus un uzdevumus, taču neviena norma neparedz, ka līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu zemnieku kontos automātiski nonāktu finansējums.
