Pirmkārt, Valsts kontrole uztur viedokli, ka Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) gan mācību plānošanā, gan īstenošanā dara vienas un tās pašas lietas, un nav objektīvu šķēršļu šīs funkcijas veikt vienai iestādei. Atkāpjoties no resoriskās pieejas, ka katrai ministrijai ir “savs” fondu projekts, un konsolidējot procesus, personālu un IT resursus, varētu ietaupīt vismaz 3,6 milj. eiro.
Otrkārt, sakārtots un efektīvs institucionālais ietvars būtu pamats, lai tālāk noteiktu un īstenotu valsts mēroga prioritātes pieaugušo izglītības jomā atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Svarīgi apzināties, ka saskaņā ar revīzijas rezultātiem 2022. gadā Latvijā bija gandrīz 300 tūkst. cilvēku ar zemu, darba tirgus prasībām neatbilstošu izglītību, savukārt valsts finansiālās iespējas sniegt atbalstu pieaugušo izglītībai ir ierobežotas. Tādēļ jo īpaši katrs eiro jāizmanto ar maksimālo atdevi, lai mācībās iesaistītu tos cilvēkus, kuriem tas visvairāk nepieciešams. Taču līdz šim pieaugušo izglītībā valsts atbalstu pārsvarā saņēmuši labi izglītoti cilvēki, kamēr prioritārās grupas (ar zemu izglītību) īpatsvars bija vien 28% no visiem mācību dalībniekiem. Turklāt vienots reģionālo struktūrvienību tīkls ļautu ieviest individuālo pieeju, lai prioritārās grupas cilvēkus uzrunātu un motivētu mācīties un attīstīt savu konkurētspēju.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
Valsts kontrole LM, IZM un EM ir sniegusi deviņus ieteikumus un sagaida, ka to ieviešanas rezultātā pieaugušo izglītībā pakāpeniski līdz 2027. gadam palielināsies cilvēku ar zemu izglītību iesaiste un tiks pārskatītas un konsolidētas pieaugušo izglītībā iesaistīto iestāžu funkcijas, samazinot administratīvo slogu un nodrošinot publisko resursu lietderīgāku izmantošanu. Piem., saskaņā ar revidentu aplēsēm par 16,3 milj. eiro (izlietotais finansējums mācībām, kurām nebija ietekmes, un revīzijā aplēstais projektu administrēšanas ietaupījums, ja projektus nodrošinātu viena iestāde) vismaz 13 tūkst. cilvēku ar zemu izglītību varētu iegūt profesionālo kvalifikāciju, līdz ar to viena cilvēka ienākumi varētu palielināties vidēji par 52 %, savukārt šo cilvēku ienākumi kopā varētu palielināties vismaz par 57,7 milj. eiro gadā, bet līdz pensijas vecumam – par 1,3 mljrd. eiro. Ņemot vērā šo jautājumu starpinstitucionālo raksturu, Valsts kontrole aicinājusi revīzijā konstatēto problēmu risināšanā iesaistīties arī Ministru kabinetu un 2023. gadā izveidoto Cilvēkkapitāla attīstības padomi.
