Dalībvalstis ir vienojušās par ES dabas atjaunošanas tiesību aktu. Tas palīdzēs visās dalībvalstīs atjaunot degradētas ekosistēmas, sasniegt ES klimata un biodaudzveidības mērķus un palielināt nodrošinājumu ar pārtiku.
Lai sasniegtu vispārējos ES mērķus, dalībvalstīm līdz 2030. gadam ir jāatjauno vismaz 30 % dzīvotņu, uz kurām attiecas jaunais tiesību akts. Tās var būt dažnedažādas dzīvotnes — sākot ar mežiem, zālājiem un mitrājiem un beidzot ar upēm, ezeriem un koraļļu rifiem —, un tās no slikta stāvokļa jāatjauno labā stāvoklī. Līdz 2040. gadam šādi ir jāatjauno 60 % dzīvotņu, bet līdz 2050. gadam — 90 %. Ņemot vērā Parlamenta nostāju, ES valstīm līdz 2030. gadam prioritāri jāatjauno Natura 2000 teritorijas. Kad dzīvotne atkal ir labā stāvoklī, ES valstīm ir jāraugās, lai tās stāvoklis atkal būtiski nepasliktinātos. Dalībvalstīm būs arī jāpieņem nacionālie atjaunošanas plāni, kuros sīki izklāstīts, kā tās plāno nospraustos mērķus sasniegt.
Lauksaimniecības ekosistēmas
Lai vairotu biodaudzveidību lauksaimniecības ekosistēmās, ES valstīm būs jāuzlabo divi no šiem trim rādītājiem: zālāju tauriņu indekss, lauksaimniecības zemes daļa ar ļoti daudzveidīgiem ainavas elementiem un oglekļa uzkrājums aramzemes minerālaugsnē. Jāveic arī pasākumi, lai paaugstinātu lauku putnu populāciju indeksu, jo putni ir labs biodaudzveidības vispārējā stāvokļa rādītājs.
Nosusinātu kūdrāju atjaunošana ir viens no izmaksu ziņā efektīvākajiem veidiem, kā lauksaimniecības nozarē samazināt emisijas. Tāpēc ES valstīm līdz 2030. gadam ir jāatjauno vismaz 30 % nosusināto kūdrāju (un vismaz ceturtdaļai no tiem ir jāatjauno hidroloģiskais režīms), līdz 2040. gadam — 40 %, bet līdz 2050. gadam — 50 % (un vismaz trešdaļai no tiem ir jāatjauno hidroloģiskais režīms). Hidroloģiskā režīma atjaunošana lauksaimniekiem un privātiem zemes īpašniekiem būs brīvprātīga.
Pēc Parlamenta pieprasījuma tiesību aktā ir paredzēts, ka izņēmuma gadījumā lauksaimniecības ekosistēmas var atkāpties no nospraustajiem mērķiem, proti, ja attiecīgo mērķu izpilde pamatīgi samazina tās zemes apjomu, kas nepieciešama, lai ražotu pietiekami daudz pārtikas ES patēriņam.
Citas ekosistēmas
Tiesību aktos arī prasīts uzlabot vairākus rādītājus saistībā ar mežu ekosistēmām un iestādīt trīs miljardus koku. Turklāt dalībvalstīm būs jāatjauno upju brīvais plūdums vismaz 25 000 km garumā un jānodrošina, ka pilsētu zaļās zonas un pilsētu koku vainaga projekcijas īpatsvars valsts teritorijā kopumā neto izteiksmē nesamazinās.
Pēc balsojuma ziņotājs Sesars Luena (S&D, Spānija) teica: “Šī Eiropai ir nozīmīga diena, jo nu mēs ne vien aizsargājam dabu, bet arī to atjaunojam. Pateicoties jaunajam tiesību aktam, mēs arī varēsim īstenot daudzas starptautiskas apņemšanās vides jomā. Šis regulējums palīdzēs atjaunot degradētas ekosistēmas, un vienlaikus būs ņemtas vērā lauksaimniecības nozares īpašās vajadzības, nodrošinot dalībvalstīm elastību. Vēlos pateikties zinātniekiem par sniegtajiem pierādījumiem un cīņu pret klimata pārmaiņu noliedzējiem. Esmu pateicīgs arī jauniešiem, kuri mums atgādina, ka mums nav ne rezerves plāna, ne rezerves planētas.”
Turpmākie soļi
Tiesību akts, par kuru panākta vienošanās ar dalībvalstīm, tika pieņemts, 329 deputātiem balsojot “par”, 275 — “pret” un 24 deputātiem atturoties.
Kad regulas tekstu oficiāli apstiprinās Padome, tas tiks publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī un pēc 20 dienām stāsies spēkā.
Vispārēja informācija
Vairāk nekā 80 % Eiropas dzīvotņu ir bēdīgā stāvoklī. 2022. gada 22. jūnijā Komisija piedāvāja Dabas atjaunošanas aktu, lai ilgtermiņā atjaunotu izpostīto dabu ES sauszemes un jūras teritorijās. Tādējādi plānots sasniegt ES klimata un biodaudzveidības mērķus un īstenot ES starptautiskās apņemšanās, jo īpaši ANO pasaules mēroga nolīgumu par biodaudzveidības aizsardzību. Saskaņā ar Komisijas sniegtajiem datiem jaunais tiesību akts būs ļoti izdevīgs ekonomikai, jo katrs ieguldītais eiro dos vismaz astoņu eiro labumu.
Šis tiesību akts ir tapis, reaģējot uz iedzīvotāju priekšlikumiem, kas iekļauti Konferences par Eiropas nākotni secinājumos. Attiecīgie priekšlikumi ir saistīti ar biodaudzveidības, ainavu un okeānu aizsardzību un atjaunošanu (2. priekšlikuma 1. punkts un 3.–5. punkts).
