Sanāksmes uzmanības fokusā bija arī mācīšanās un karjeras iespēju veidošana, kas dos iespējas ikvienam attīstīt prasmes, tai skaitā arī tiem, kuri atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā.
“Pārskatāmā nākotnē daudzi strādās profesijās, kuras šobrīd vēl neeksistē, tāpēc izglītības un prasmju apguves politikām jābūt spējīgām ātri pielāgoties mainīgajām tirgus prasībām. Būtiski ir attīstīt digitālās un profesionālās prasmes. Svarīgi sniegt ieguldījumu arī caurviju prasmju attīstībā - sociāli emocionālo, vadības prasmju, kritiskās domāšanas un citu prasmju attīstībā. Šo prasmju līdzsvarota attīstība ir jo īpaši svarīga mākslīgā intelekta laikmetā, ņemot vērā, ka mūsdienu tehnoloģijas neaizstāj sociālos un emocionālās inteliģences aspektus”, prasmju sanāksmē uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga.
OECD “Prasmju sanāksmē 2024” dalībnieki uzsvēra, lai nodrošinātu efektīvu indivīdu prasmju attīstību un pilnveidi, ir svarīga koordinēta cilvēkkapitāla attīstība un pieaugušo izglītības jautājumu pārvaldība. Latvijas delegācija savās uzrunās akcentēja nesen izveidoto Cilvēkkapitāla attīstības padomi kā platformu, kur Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Ekonomikas ministrija (EM) un Labklājības ministrija vienojas par skaidru atbildību nošķīrumu un savstarpējās sadarbības mehānismiem. Balstoties uz EM analīzi par nozaru un darba devēju esošajām un nākotnes vajadzībām un nepieciešamo prasmju prognozēm, IZM uzdevums ir nodrošināt atbilstošus izglītības pakalpojumus formālās un neformālās izglītības ietvaros, kā arī noteikt un uzraudzīt šo pakalpojumu kvalitāti. Nozīmīgu lomu cilvēkkapitāla attīstības mērķu sasniegšanā IZM sniegs attīstot un izmēģinot individuālo mācību kontu pieeju, kas sniegs iespēju digitāli uzkrāt informāciju par ikviena mācīšanās sasniegumiem formālajā izglītībā un arī papildus iegūto neformālo izglītību, kā arī nodrošinās kvalitatīvu un datos balstīto mācību piedāvājumu.
No Latvijas sanāksmē piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvji.
Sanāksme notiek reizi divos gados, kurā tiekas OECD dalībvalstu ministri un augstākās amatpersonas, lai diskutētu par prasmju jomai aktuālām tēmām un iepazītos ar dalībvalstu labo praksi.
