Pēc deputātu aicinājuma Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēja apakškomisiju par plānotajiem pasākumiem ārvalstu darbaspēka piesaistei. Galvenās jomas, kur patlaban tiek piesaistīts ārvalstu darbaspēks, ir transporta un būvniecības nozare, kā arī darbaspēka meklēšana. Pārsvarā tiek piesaistīts mazkvalificētais darbaspēks.
Izstrādāti vairāki grozījumi regulējumā, kas būtiski uzlabos un atvieglos uzņēmējiem darbaspēka piesaisti no ārvalstīm, tostarp atalgojuma ziņā – iecerēts, ka uzaicinātajam darbiniekam būs jānodrošina vidējais atalgojums nozarē, apakškomisijai pauda Ekonomikas ministrija.
Plānots ieviest “zaļā koridora” principu investīciju un eksportējošiem uzņēmumiem. Tas paredzētu vairākas priekšrocības godprātīgajiem uzņēmējiem, piemēram, samazinot administratīvo slogu un paātrinot administratīvos saskaņošanas procesus. Šobrīd formalitāšu sakārtošana var aizņemt 160 un vairāk dienas, deputātiem norādīja ministrija.
Ekonomikas ministrija izstrādā arī pastiprinātas kontroles mehānismu negodprātīgajiem uzņēmējiem, piemēram, tādiem, kuri Latviju izmanto kā tranzītvalsti, sniedz nepilnīgu informāciju, u.tml. Tāpat ministrija gatavo cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju 2024.-2027.gadam.
Apakškomisijas priekšsēdētājs uzsvēra – jārada skaidri, uzņēmējiem saprotami kritēriji. E.Labanovskis aicināja izstrādāt caurspīdīgus, pārdomātus un izsvērtus kritērijus gan komersantu iekļūšanai “zaļajā koridorā”, gan iekļaušanai kontrolējamo uzņēmumu sarakstā. Ir svarīgi paredzēt, lai uzņēmējam būtu skaidrs, kā rīkoties, lai izkļūtu no kontrolējamo saraksta un iekļūtu “zaļajā koridorā”, sacīja E.Labanovskis.
Tāpat deputāti diskutēja par ārvalstu studentu, kas nākotnē būs kvalificēts darbaspēks, nodarbinātību Latvijā. Atbildot uz deputātu jautājumiem, ministrija norādīja, ka visvairāk Latvijā ir studentu no Indijas un Uzbekistānas. Vairums studē veselības aprūpi, informācijas tehnoloģijas un vadības zinības. Latvija nespēj konkurēt ar Rietumvalstīm topošo speciālistu piesaistē atalgojuma ziņā.
Deputāti sprieda, ka valstī ir pieejams būtisks brīvā darbaspēka potenciāls – teju 442 000 ekonomiski neaktīvu iedzīvotāju. Tāpat parlamentārieši izcēla reemigrācijas veicināšanas aspektus darbinieku piesaistei.
E.Labanovskis informēja, ka jautājums joprojām būs apakškomisijas darba kārtībā, un gada otrajā pusē plānots aktualizēt un izvērtēt situāciju, lai spriestu par iecerēto pasākumu efektivitāti.
