Iepriekšējais kreditēšanas modelis noteica, ka kredītus studijām izsniedz bankas no saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, bija nepieciešams vēl viens galvotājs, ko daudziem studentiem bija sarežģīti nodrošināt. Valsts galvotā kredīta iegūšana bija laikietilpīgs process. Kamēr kredīts tiek piešķirts, studenti bija spiesti meklēt pagaidu finanšu risinājumus. Tāpat studiju kredītam bija noteikti griesti, kas ne vienmēr sedza pilnu studiju maksu, ievērojami sašaurinot studiju un studējošo kredītu pieejamību, it sevišķi dārgākajās studiju programmās (piemēram, studiju virzienā “Veselības aprūpe”, Rīgas Ekonomikas augstskolas programmās un citur).
2018. gadā kļuva skaidrs, ka vairs neviena kredītiestāde nevēlas piedalīties studiju un studējošo kredītu izsniegšanā iepriekšējā kreditēšanas modeļa ietvaros, ņemot vērā ievērojamu manuālo darbu un administratīvo slogu. Divas 2018. gadā rīkotās izsoles par tiesībām veikt studiju un studējošo kreditēšanu no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu noslēdzās bez rezultāta, jo kredītiestādēm nebija intereses piedalīties studiju un studējošo kreditēšanā iepriekšējā modeļa ievaros, kas izraisīja nepieciešamību rast jaunu risinājumu un mainīt studiju un studējošo kreditēšanas modeli.
Kopš 2020. gada augusta ir uzsākta studiju un studējošo kredītu izsniegšana, kas ir garantēti no valsts budžeta līdzekļiem ar portfeļgarantiju, kuru administrē "Altum". Par jaunā kreditēšanas modeļa darbības uzraudzību, pilnveidošanu un normatīvā regulējuma grozījumu virzīšanu atbild Izglītības un zinātnes ministrija, savukārt kredītu procentu maksājumus no valsts budžeta un kredītu dzēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām administrē Valsts izglītības attīstības aģentūra.
Salīdzinot maksas studiju studējošo īpatsvaru, kas pirms kreditēšanas modeļa maiņas izmantoja valsts garantētus studiju un studējošo kredītus studiju un dzīvošanas izdevumu segšanai, ar tiem studējošajiem, kas to izmanto pēc kreditēšanas modeļa maiņas, ir vērojams būtisks pieprasījuma pieaugums. Ja 2014.-2019. gadā studiju un studējošo kredītus izmantoja studējošo īpatsvars aptuveni 8-11% robežās, tad līdz ar 2020. gadu orientējoši divas reizes ir palielinājies pieprasījums pēc kredītiem, pārsniedzot 20% īpatsvara robežu.
Gan studiju, gan studējošo kredīta skaita populārākā studentu izvēle gan 2020. gadā, gan 2021. gadā ir Latvijas Universitāte. Tai seko Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte. Vēl piecu lielāko augstskolu topā iekļuvušas privātā augstskola Biznesa augstskola „Turība” un privātā augstskola RISEBA. Savukārt pieci populārākie studiju virzieni (pēc noslēgto līgumu skaita) ir: sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības; veselības aprūpe un sociālā labklājība; humanitārās zinātnes un māksla; izglītība; inženierzinātnes, ražošana un būvniecība.
Pieprasījumā pēc studiju un studējošo kredītiem ir vērojamas arī vairākas tendences: pieaug vidējā studiju kredīta aizdevuma summa (pieaugot augstskolu studiju maksai); pieaug to studentu skaits, kas izvēlas abus aizņēmuma veidus (gan studiju, gan studējošā kredītu): 2020. gadā tādi bija 6 % no visiem aizņēmējiem, 2021. un 2022. gadā tie bija 9 %; pieaug pieprasījums pēc studējošā kredīta, kas redzams, salīdzinot noslēgto studiju un studējošā kredīta īpatsvaru.
Kreditēšanas modeļa maiņas mērķis bija rast modernu risinājumu un palielināt studiju un studējošo kreditēšanas pieejamību, kas tika panākts ar kreditēšanas noteikumiem, kas stājās spēkā 2020. gada 24. aprīlī.
Salīdzinot ar iepriekšējo kreditēšanas modeli, jaunajam kreditēšanas modelim ir vairākas būtiskas priekšrocības: atcelta prasība par otro galvotāju – galvojumu sniedz finanšu institūcija “Altum” portfeļa garantijas instrumenta veidā; vienkāršotas procedūras, ātrāka kredītu saņemšana; pakalpojuma digitalizācija, iespēja līgumu noslēgt attālināti, izmantojot e-parakstu; atcelti studiju kredīta griesti – maksimālā studiju kredīta summa ir studiju maksas apmērā; valsts turpina subsidēt studiju kredīta procentu maksājumus studiju laikā un gadu pēc absolvēšanas; abiem vecākiem 30% apmērā tiek dzēsts studējošā kredīts par bērna piedzimšanu vai adopciju (iepriekš tika dzēsts kredīts tikai vienam no vecākiem); izveidotais datu apmaiņas risinājums uz VIIS pamata ir pieņemams kredītiestādēm, atšķirībā no iepriekšējās sistēmas ar studējošo sarakstiem Excel datnēs, kas cirkulēja starp augstskolām, Studiju un zinātnes administrāciju (iestāde tika reorganizēta) un kredītiestādēm.
Valdībā apstiprinātais informatīvais ziņojums “Studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas, kas ir garantēta no valsts budžeta līdzekļiem, darbības rezultāti” pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē.
