Valsts sekretāres vietniece Līga Rozentāle: “Šis bijis izaicinājumiem bagāts un dinamisks gads, kas prasījis pielāgošanos jauniem apstākļiem, aktīvu rīcību lēmumu pieņemšanā un ātru reakciju uz notikumu attīstību, piemēram, pārtraucot dabasgāzes piegādes no Krievijas š.g. 1.janvārī vai sniedzot iedzīvotājiem valsts atbalstu ārkārtēji augstu energoresursu cenu apstākļos šī gada pavasarī. Esam pakāpeniski un neatlaidīgi bruģējuši ceļu uz energodrošuma un energoneatkarības stiprināšanu, kopā ar Baltijas valstu kolēģiem apņemoties īstenot ātrāku pieslēgšanos vienotajam Eiropas energotīklam, esam finansiāli atbalstījuši š.g. laikā vairāk nekā 780 elektromobiļu un hibrīdauto iegādi iedzīvotājiem, kā arī nodrošinājuši 4780 mājsaimniecību uzstādīt atjaunojamo energoresursu iekārtas. Gads ne vien nozarēs bija dinamisks, bet arī izaicinājumu pilns īsā laika periodā izveidot jaunu pilnībā funkcionālu ministriju, kura bez liekas kavēšanās turpināja īstenot enerģētikas un klimata politiku. Turpinām attīstīties, pilnveidoties, lai darbotos pēc iespējas efektīvāk.”
Plašāk TOP 10 paveiktos darbus var aplūkot vizuālajā materiālā.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Energoapgādes drošums, neatkarība, zaļāka nākotnes enerģija, klimatam draudzīgāki – galvenās 2024. gada prioritātes. Centrālais notikumu elements nākamā pusgada garumā būs Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) gala versijas izstrāde, kur būtisku lomu spēlēs ciešā sadarbība un dialogs ar sadarbības partneriem. Plāns skaidri iezīmēs turpmāko mūsu ceļu, kā virzīsimies iepretim klimatam draudzīgākai tautsaimniecībai līdz 2030. gadam. Tieši 2024. gads būs izšķirošais brīdis skaidru lēmuma pieņemšanai turpmāko septiņu gadu attīstībai, kā dzīvosim, pārvietosimies, apsildīsim vai dzesēsim savu mājokli, ražosim un patērēsim. 2024. gadā KEM prioritārie uzdevumi sasaucas ar NEKP paredzētajiem pasākumiem un mērķiem, taču, lai to īstenotu nepieciešams uzbūvēt pamatu jeb tiesisko regulējumu, pie kā aktīvi jau šobrīd strādājam.”
TOP 7 galvenie uzdevumi 2024. gadam:
- Kompensācija vietējo kopienu attīstībai zemēs, kur uzbūvēti vēja parki gan sauszemē, gan jūrā. Lai vēja parkus padarītu pievilcīgus iedzīvotājiem, kuru māju tuvumā tie tiks izbūvēti, vietējo kopienu attīstībai tiks nodrošināta atbilstoša kompensācija. Šāds mehānisms nodrošinās lielāku pašvaldību un vietējo iedzīvotāju paļāvību vēja parku attīstībai Latvijas novados, sekmīgi virzoties pretī Latvijas enerģētiskajai neatkarībai.
- Klimata un Transporta enerģijas likuma, kā arī Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) galīgās versijas apstiprināšana. Klimata likuma mērķis – veicināt klimata pārmaiņu un to negatīvo seku ierobežošanu Latvijā. Transporta enerģijas likuma mērķis – veicināt transporta nozares “zaļināšanu” – videi un cilvēkam drošu enerģijas izmantošu transportā, gaisa kvalitātes uzlabošanu un transporta siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšanu. NEKP – ceļa karte klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā līdz 2030. gadam. 2024. gadā turpināsies intensīvs darbs sabiedrības informēšanā.
- “RePowerEU finansējuma programmas izstrāde. Finansējumu plānots izmantot elektroenerģijas sinhronizācijas projektam – baterijas iegādei Rēzeknē, elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas modernizācijai, biometāna ievades punkta būvniecībai. Finansējuma apmērs ir 134,4 milj. eiro, apguves periods līdz 2026.gadam.
- Objektīvu un konkurētspējīgu nosacījumu sagatavošana jūras laukumu izsolei, lai attīstītu atkrastes vēja parkus Latvijā. Latvijas atkrastes vēja parku potenciāls ir 15 GW, būtiska ir virzība uz šīs jaudas efektīvu apgūšanu, nodrošinot gan piemērotus jūras laukumus, kurus neierobežo bioloģiskās daudzveidības un militāru radaru prasības, gan pietiekošas pieslēgumu jaudas.
- Modernizācijas fonda programmas izveide elektromobiļu iegādei uzņēmumu, pašvaldību un pašvaldību kapitālsabiedrību vajadzībām. Programmas ietvaros varēs saņemt līdzfinansējumu, tostarp vidējas un lieljaudas uzlādes punktu uzstādīšanai. Atbalsta programma būs pieejama ap 2024. gada 3.ceturksni.
- Biometāna regulējuma pabeigšana un atbalsta programmas izveide. Turpināsies darbs pie regulējuma, kas pārvades sistēmas operatoram sniegs tiesības attīstīt biometāna ievades punktus pārvades sistēmā. Vienlaikus ir plānots īstenot atbalsta programmu biogāzes attīrīšanas (biometāna ražošanas) iekārtu uzstādīšanai, lai aktivizētu biogāzes pārveidi par biometānu un tādējādi mazinātu fosilo energoresursu izmantošanu, kā arī biometāna transportēšanai vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveidi, t.sk., izveidojot pieslēgumus pie dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmas.
- Iestāšanās Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā (IEA), tostarp apstiprinātas nepieciešamās likumdošanas izmaiņas attiecībā uz prasībām naftas un naftas produktu jomā, t.sk., rezervēm, pieprasījuma ierobežošanu, ārkārtas reaģēšanu, iesaisti kolektīvajā rīcībā. Dalība IEA nodrošinās nacionālās enerģētikas drošības stiprināšanu, Latvijas iesaiste IEA darbā dos iespēju stiprināt analītisko darbu par enerģētikas sektoru, izmantojot IEA biedriem pieejamos datus, prognozes, analīzes un rekomendācijas.
