“Krievijas iebrukums Ukrainā kardināli mainījis drošības situāciju Eiropā, liekot ikvienam izvērtēt gatavību krīzēm un radīt labvēlīgus apstākļus to sekmīgai pārvarēšanai nākotnē. Sabiedrības noturība un tās pilnveidošana pret nākotnes krīzes situācijām ir pamatā gan indivīdu, gan nacionālās drošības stiprināšanā. Jo īpaši būtiski ir veidot sabiedrības psiholoģisko noturību pret apdraudējumiem informatīvajā telpā. Tā kā esam ģeogrāfiski cieši savstarpēji saistīti, tad šajos pētījumos esam īstenojuši mērķi izmērīt un izvērtēt dažādus noturības aspektus plašākā – Baltijas – kontekstā,” akcentē Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Dr. Rihards Bambals.
Aptauju rezultāti izgaismo individuālās, kopienas un valsts noturības mērījumus, kā arī tādus rādītājus kā trauksmes simptomi, draudu uztvere, vispārējā labklājība, cerību un optimisma līmenis, gatavība palīdzēt apkārtējiem un citus aspektus. Aptauju rezultātus prezentēs trīs valstu eksperti: LATO ģenerālsekretāre Sigita Struberga, Telavivas Universitātes Vecākais politikas eksperts sabiedrības noturības, dezinformācijas, krīzes komunikācijas un civilās drošības jautājumos Dmitrijs Teperiks (Dmitri Teperik) un Eiropas Politikas analīzes centra vecākā referente Dalia Bankauskaite.
“Sabiedriskās domas aptaujas parāda vairākas nozīmīgas tendences attiecībā uz starppersonu uzticēšanos, uzticēšanos valsts pārvaldes sistēmai, kopējo trauksmes līmeni un citiem nozīmīgiem rādītājiem Ukrainas kara kontekstā. Tādējādi statistisko datu analīze atklāj ne tikai kvantitatīvi nosakāmas tendences, bet arī skaidro Baltijas sabiedrībām raksturīgo kolektīvo noturību un arī vājos punktus noturības veidošanas procesā. Savukārt vienotas metodoloģijas pielietojums visās trīs Baltijas valstīs nodrošina sistemātisku izpēti, piedāvājot konkrētu un zinātniski pamatotu skatījumu uz ilgstošām sabiedrības dinamikām Baltijas reģionā,” uzsver Sigita Struberga.
Vienotu pētījuma metodoloģiju aptaujām izstrādājusi Telavivas Universitātes Saklera Medicīnas fakultātes Sabiedrības veselības skolas daudznacionālais Izturības un labklājības
pētniecības centrs. Tajā izmantoti dažādi pētniecības instrumenti, piemēram, noteiktas skalas ar prognozējošu derīgumu krīzes un katastrofu kontekstā: individuālās noturības skala, kopienas noturības skala, sabiedrības noturības skala, trauksmes simptomi apdraudējuma sajūta, uztveramie draudi, attieksme pret kara bēgļiem, demogrāfiskie rādītāji un citi instrumenti. Tie ļauj identificēt iepriekšējos mainīgos, kas ietekmē noturību, ierosināt pasākumus noturību atbalstošo faktoru stiprināšanai un nomācošo faktoru mazināšanai un sniegt uz pierādījumiem balstītus secinājumus lēmumu pieņēmējiem un politikas veidotājiem.
Ekspertu diskusijā plānots analizēt aptauju rezultātus un secinājumus, kā arī apspriest un izvērtēt nepieciešamos pasākumus un rīcībpolitikas, lai stiprinātu sabiedrības individuālo, kopienu, kā arī valsts kopējo noturību. Diskusijā, kuru vadīs žurnālists Ansis Bogustovs, piedalīsies Latvijas Raidorganizācijas asociācijas izpilddirektors Ingemārs Vekteris, Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts, Latvijas Universitātes Studiju attīstības un pārvaldības uzlabošanas programmas vadošais eksperts Renārs Kairis, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals.
