“Mēs esam kultūras lielvalsts, piederību kurai ar lepnumu izjūtam ikreiz, kad atkal un atkal uzzinām par mūsu cilvēku augstajiem starptautiskajiem sasniegumiem mūzikas, mākslas, literatūras, kino, dejas, dizaina un citās arēnās. Ikgadējā Kultūras ministrijas Izcilības balva kultūrā ir spilgts šī apgalvojuma apliecinājums. Mēs lepojamies ar cilvēkiem, kuri ieguldījuši savu darbu un dzīvi Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, cēluši mūsu valsts prestižu pasaulē un līdz ar to stiprinājuši kultūras vērtību arī pašmāju sabiedrībā. Izcilība kultūrā ir sasniedzama vien ilggadējā, neatlaidīgā un pašaizliedzīgā darbā. Izcilību nodrošina gan personīgais darbs, gan pasniedzēji, kolēģi un tuvinieki, kuru atbalsts un kopdarbs ļauj sasniegt savas jomas augstākās pakāpes. Tāpēc arī izcilību vēlamies īpaši atzīmēt un izcelt,” akcentē kultūras ministre Agnese Logina.
Turpinot tradīciju, arī šogad Izcilības balvas kultūrā ceremoniju rīkos kāda no trim radošajām kultūras augstskolām. Šogad apbalvojuma svinīgās norises organizatora godu uzņēmusies Latvijas Kultūras akadēmija (LKA); apbalvojuma ceremoniju rīko LKA Radošās darbības centra komanda, producente Kristīne Freiberga, pasākuma režisore būs Endīne Bērziņa. Jubilejas gadā Izcilības balvas kultūrā virstēmai izvēlēta ikdienība un tajā paslēpušās izcilības, kultūras nesēji, indivīdi, kuri rada impulsus, ienes krāsas, uzdod jautājumus, veidojot līmi – KULTŪRU, kas spēj savienot nesavienojamo. Šī gada ceremoniju caurvīs kustība un deja LKA Laikmetīgās dejas mākslas programmas 3. kursa studentu izpildījumā, horeogrāfes – Rūta Pūce un Olga Žitluhina. Ceremonijas vizuālās mākslinieces ir Justīne Jasjukeviča un Dace Ignatova, muzikālo noformējumu ceremonijai rada jaunais komponists Henrijs Poikāns, gaismu dizainu – Ivars Vācers, bet video – Viktors Keino. Svinīgo ceremoniju vadīs aktrise Anta Aizupe.
Kultūras ministrija jau informējusi, ka aicinājumam izvirzīt pretendentus šogad atsaukušies 7 pieteicēji. Pretendenti šogad pārstāv tādas kultūras nozares kā arhitektūra, literatūra un grāmatniecība, muzeji, mūzika, teātris un vizuālā māksla.
Kandidātu pieteikumus apbalvojumam izvirzīja KM pārraudzībā esošās institūcijas, nozaru konsultatīvās padomes, nevalstiskās organizācijas un juridiskās personas. Iesniegtos pieteikumus, atbilstoši apbalvojuma nolikumā noteiktajam, izvērtēja Latvijas Nacionālā kultūras padome, un apstiprināja kultūras ministre Agnese Logina.
Uz Izcilības balvu kultūrā var pretendēt, ja iegūts apbalvojums starptautiskos un profesionāli prestižos konkursos, festivālos un citos profesionāla novērtējuma pasākumos kultūras jomā; ja Latvijas mākslinieku vai kolektīvu veikums, piemēram, viesizrādes, koncerti, izstādes un citi pasākumi, guvis plašu rezonansi ārzemēs, veicinājis Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtības apziņu Latvijas sabiedrībā, kā arī tad, ja veikums piesaistījis plašu starptautisku uzmanību un radījis rezonansi pasaulē, veicinot Latvijas un ārvalstu kultūras telpu sadarbību un mijiedarbību.
Kultūras ministrijas apbalvojums - Izcilības balva kultūrā - tika iedibināta 2014. gadā.
Aizvadītajos gados apbalvojumu saņēmuši: Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Signe Baumane, Iveta Apkalna, Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, Rasa un Raitis Šmiti, Andris Nelsons, dizaina birojs H2E, Gidons Krēmers un kamerorķestris Kremerata Baltica, režisors Alvis Hermanis, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rolands Kalniņš un Nora Ikstena, Imants Lancmanis, Elīna Garanča un Anna Laudere, Marina Rebeka, Gundega Laiviņa, platforma “Latvian Literature,” Pēteris Vasks, Anete Melece, Rundāles pils muzejs, kino un teātra režisors Viesturs Kairišs, izdevniecība “Liels un Mazs” un Latvijas Radio koris.
