Diskusijās par ES tirdzniecības nolīgumu īstenošanu un izpildi parlamentārais sekretārs norādīja, ka Latvijai ir svarīgi, lai ES turpina darbu piegādes ķēžu dažādošanā un jaunu eksporta iespēju radīšanā ģeopolitiski sarežģītajā un ekonomiska rakstura izaicinājumiem piesātinātajā situācijā.
"Eiropas Savienībai, izmantojot tās brīvo tirdzniecības nolīgumu tīklu, ir nepieciešams veidot un stiprināt partnerības ar līdzīgi domājošām valstīm. Tas sekmēs mūsu uzņēmēju iespējas pārvarēt izaicinājumus, kurus rada izmaiņas globālajā tirdzniecības kārtībā,” uzsvēra R. Brusbārdis. Parlamentārais sekretārs pozitīvi novērtēja Eiropas Savienības nolīgumu virzību ar Jaunzēlandi un Čīli. Vienlaikus viņš norādīja uz nepieciešamību efektīvāk meklēt risinājumus Austrālijas, kā arī Meksikas un Dienvidamerikas valstu tirdzniecības bloka (Mercosur) nolīgumu virzībai, lai dažādotu piegādes ķēdes un veidotu spēcīgas un ilgtspējīgas attiecības ar uzticamiem partneriem.
Pārrunājot ES un ASV tirdzniecības attiecības, R. Brusbārdis uzsvēra transatlantiskās sadarbības nozīmi pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Ir atsevišķi jautājumi, kuros nepieciešami steidzami risinājumi, lai nepieaugtu spriedze transatlantiskajā tirdzniecībā. “ES un ASV attiecībās ir ļoti svarīgi saglabāt pozitīvu tirdzniecības dienas kārtību un izvairīties no pasākumiem, kas radītu negatīvu ekonomisko ietekmi,” teica parlamentārais sekretārs.
Diskusijās par 2024. gada februārī gaidāmo PTO 13. Ministru konferenci Latvija iestājās par konkrētu, līdzsvarotu un uz nākotni vērstu rezultātu sasniegšanu. Tie nepieciešami globālu un aktuālu tirdzniecības izaicinājumu pārvarēšanai, vienlaikus stiprinot PTO uzticamību.
Ņemot vērā Polijas auto pārvadātāju uzsākto protesta akciju, bloķējot kravas transporta kustību vairākos robežpunktos ar Ukrainu, parlamentārais sekretārs aicināja rast risinājumu situācijai uz Polijas–Ukrainas robežas. Viņš norādīja, ka Latvija ir gatava iesaistīties un sniegt palīdzību risinājumu meklēšanā, lai mazinātu blokādes radītos zaudējumus Latvijas uzņēmumiem.
Informācijai
ES Ārlietu padome kopējās tirdzniecības politikas formātā apskata jautājumus par ES tirdzniecības attiecībām ar trešajām valstīm, tai skaitā preču un pakalpojumu tirdzniecību, intelektuālā īpašuma tiesību komerciālo pusi, starptautiskā publiskā iepirkuma un ārvalstu tiešo ieguldījumu noteikumu aspektus. Sanāksmes vada prezidējošās valsts ES Padomē ministrs, kas atbild par tirdzniecības jautājumiem.
