Tāpat nākamā gada sadarbības prioritāte būs savienotas un ilgtspējīgas Baltijas valstis, kā arī vienotība, atbalsts un konsekvence reģionālo problēmu risināšanā.
“Baltijas Asambleja tika veidota, lai mēs varētu izstrādāt reģionālo politiku un mūsu valstu, parlamentu un valdību lēmumi nebūtu izolēti. Viena valsts parasti nevar savas intereses aizstāvēt tik labi, kā vairākas kopā,” pauda BA Latvijas delegācijas vadītājs, BA viceprezidents Jānis Vucāns. “Baltijas Asamblejas misija ir caur starptautiskajiem sadarbības tīkliem virzīt, aizstāvēt un pārliecināt citas valstis par mūsu – baltiešu – interesēm. Šī brīža ģeopolitiskajā situācijā, kad katrā runā mums visiem uz lūpām ir vārds “Ukraina” – tās teritoriālā nedalāmība, integritāte un uzvara karā –, ir ļoti būtiski, lai mums būtu pēc iespējas vairāk domubiedru,” atzīmēja J.Vucāns.
BA Latvijas delegācijas vadītājs akcentēja, ka esam atraduši arvien vairāk un vairāk dzirdīgas ausis un saprotošus prātus, pārliecinot domubiedrus par Krievijas agresīvo dabu. “Šo starptautisko misiju mēs pildām un pildīsim arī turpmāk,” sacīja J.Vucāns.
Par 2024.gada BA un Baltijas Ministru padomes sadarbības prioritātēm ir noteikta reģionālā drošība, tostarp kritiskās infrastruktūras drošums, reģionālās savienojamības stiprināšana, kā arī atbalsts Ukrainai, tostarp vienota sankciju īstenošana.
Parlamentārieši pieņēma rezolūciju, kurā uzsver smagās sekas, ko izraisījusi Krievija ar savu agresiju pret Ukrainu un rupjajiem vispāratzīto starptautisko tiesību normu un principu pārkāpumiem. Tajā pausts, ka līdzšinējie starptautiskie mehānismi un pasākumi nav bijuši pietiekami efektīvi, lai nodrošinātu ātrāku Ukrainas uzvaru un pasargātu ukraiņus no vēl lielākām ciešanām un iznīcības.
Rezolūcijā izcelta nepieciešamība Baltijas valstīm arī turpmāk būt vienotām, stiprām un proaktīvām, atbalstot Ukrainu, atklājot Krievijas patieso būtību un risinot kopīgus izaicinājumus, lai stiprinātu reģionu. Tāpat dokumentā izcelta sabiedroto loma miera uzturēšanā, atturēšanas un starptautiskās drošības stiprināšanā.
BA pauž stingru atbalstu Ukrainai un citām Austrumu partnerības valstīm, kuras vēlas pievienoties Eiropas Savienībai, un apņemšanās sniegt zināšanas un palīdzību, lai tās sasniegtu šo mērķi.
Rezolūcijā ietverti ieteikumi turpmākai Baltijas valstu parlamentu un valdību, kā arī Baltijas Ministru padomes sadarbībai drošības un aizsardzības jomā, katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas krīžu pārvaldības un civilās aizsardzības jomā, kā arī ārējās robežas kontrolē un pārvaldībā, sabiedrības noturības stiprināšanai un atbalstam Ukrainas bēgļiem Baltijas valstīs.
Dokumentā apkopoti ieteikumi sadarbībai Baltijas valstu informācijas telpas un mediju, vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības, veselības aprūpē un sociālajā jomā. Rekomendācijas sniegtas arī ekonomiskajā un digitālajā sadarbībā, kā arī sadarbībai pārejā uz tīras enerģijas avotiem un atjaunojamo energoresursu projektu attīstīšanā. Ieteikumi aptver arī Baltijas valstu vienoto elektroenerģijas un gāzes tirgu un projekta “Rail Baltica” īstenošanu. Tāpat sniegtas plašas rekomendācijas sadarbībai izglītībā, zinātnē un pētniecībā, kā arī kultūrā.
BA 42.sesijā parlamentārieši pārsprieda Krievijas iebrukuma Ukrainā ekonomisko ietekmi. Uzmanības lokā bija jautājums par Baltijas valstu spēju apvienošanu, lai šajā paaugstināta ekonomikas un enerģijas tirgus spiediena apstākļos stiprinātu reģiona noturību.
Nākamgad BA prezidējošā valsts būs Lietuva, un 43.sesija notiks 2024.gada 17. un 18.oktobrī Viļņā.
Informācija par BA
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-16 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.
