Attīstības padomes sēdes norises vieta – Lielplatones pamatskola – atbalsta centrs – izvēlēta apzināti, jo šajā iestādē tiek īstenotas vairākas iekļaujošās izglītības programmas. Lai rosinātu diskusiju par šādu programmu ieviešanu reģiona pašvaldībās, turklāt potenciāli realizējot pārnovadu sadarbību starp Jelgavas un Bauskas novadiem, uz padomes sēdi aicināti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji. Šobrīd iepriekšminētajā mācību iestādē ir nepilns izglītojamo un klientu skaits. Līdzīga situācija ir arī attiecīgajās Bauskas novada izglītības iestādēs. Tāpēc kā viens no risinājumiem situācijas uzlabošanai tika izskatīts pārnovadu sadarbības modelis. Lai arī iecere no ministrijas puses netika noliegta, līdz tās realizācijai ir virkne jautājumu, kas jāatrisina. Piemēram, kā notiktu Bauskas novada klientu nogādāšana uz Jelgavas novadu. Tāpat būtiski apzināt, cik vecāku no Bauskas novada būtu gatavi mainīt esošo mācību iestādi un izvēlēties atvases vest uz kaimiņu novadu. Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis ir apzinājis esošo situāciju konkrētajā mācību iestādē, un min, ka izglītojamo skaits nepieaug, līdz ar to, šāds sadarbības modelis būtu viena no iespējām, kā turpināt iesākto darbu un efektīvu mācību procesa nodrošināšanu. Telpas ir labi aprīkotas un ar plašu mācību materiālu klāstu, tāpat iestādē ir pieejams internāts. Diemžēl, arī ministrijas finansiālais atbalsts šādam novadu sadarbības modelim ir salīdzinoši niecīgs, kas varētu apgrūtināt tā īstenošanu. Šis jautājums noteikti tiks izskatīts arī nākotnē, un abas puses diskusijas noslēgumā vienojās, ka ir jārod iespēja kopīgiem spēkiem cīnīties par lielāku attiecīgas nozares finansējumu, kas ilgstoši nav mainījies, lai arī ekonomiskā situācija piedzīvojusi strauju sadārdzinājumu. Tāpat ministrijas pārstāvji ieteica abām pašvaldībām atkārtoti pārskatīt skolu tīklu un iespējamo reorganizāciju, jo citos novados, piemēram,
Dobelē un Aizkrauklē, šobrīd mācību iestādes, kurās nodrošina iekļaujošo izglītības, programmu realizāciju, skolu tīkls ir sakārtots un labi funkcionējošs.
Sēdes turpinājumā politiķi pieņēma zināšanai pārskatu par Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) administrācijas ieviestajiem projektiem 2021.–2023. g. periodā. Tāpat sēdē izskatīts jautājums par grozījumiem ZPR 2023. gada budžetā. Tie nepieciešami, lai nodrošinātu ZPR darbību un apstiprināto dokumentu izpildi, pamatojoties uz iestādes nolikumu. Iesniegtos grozījumus padomes locekļi atbalstīja vienbalsīgi.
Politiķi vienbalsīgi atbalstīja arī sēdes ceturto jautājumu – ZPR 2023. gada darba plāna “ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu īstenošana” redakcionālās izmaiņas. Tās paredz iekļaut vēl vienu projektu, kas uzsākts novembrī. Jauniekļautais projekts – “Integrēta sistēma interaktīvai publisko dārzu attīstībai Baltijas jūras reģionā” (INTERACTIVE GARDENS)” – paredz attīstīt integrētu sistēmu interaktīvu, publisko dārzu izveidei, reaģējot uz specifiskām sabiedrības vajadzībām un Eiropas prioritātēm. Starp projekta partneriem ir visas plānošanas reģiona pašvaldības, kā arī Dobeles Dārzkopības institūts.
Tāpat vienbalsīgi apstiprināts lēmums par ZPR Atzinības rakstu un naudas balvu piešķiršanu. Balvu saņēmēji tiks godināti jau šo piektdien, 24. novembrī, Rundāles pilī, pasākumā “Gada uzņēmējs Zemgalē 2023”. Laureātu godināšana ir nu jau par tradīciju kļuvis pasākums, kas novembra izskaņā pulcē uzņēmējus no 6 pašvaldībām. Ik gadu starp nominētajiem titula ieguvējiem ir gan Zemgalē pazīstami lauksaimnieki, dārzkopji, puķkopji, būvmateriālu un pārtikas rūpniecības, tūrisma un viesmīlības pārstāvji, gan ēdināšanas un citu pakalpojumu sniedzēji.
Politiķi apstiprināja arī plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021. - 2027. gadam” redakcionālās izmaiņas, kas nepieciešamas, lai nodrošināto aktuālo reģionālo projektu sarakstu iestrādāšanu plānošanas dokumentā.
Savukārt sēdes noslēgumā apspriesta potenciālā sadarbības dibināšana starp plānošanas reģionu un tā pašvaldībām, un Ukrainas Rivnas rajona pašvaldību. Vēlmi dibināt sadraudzību izteikuši ukraiņu puses pārstāvji. Ņemot vērā, ka katrai plānošanas reģiona pašvaldībai jau ir noslēgta sadarbība ar kādu no Ukrainas pašvaldībām, nolemts decembra vidū organizēt attālinātu sanāksmi, kurā puses noskaidrotu potenciālo sadarbības modeli un iespējamos ieguvumus, ko šāda sadarbība sniegtu.
Pēc sēdes noslēguma, Zemgales politiķi iepazinās ar Lielplanotes pamatskolas – atbalsta centra telpām un tur pieejamo mācību infrastruktūru.
Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdēs piedalās pašvaldību pārstāvji no Jelgavas valstpilsētas, kā arī Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Jēkabpils novadiem. Savukārt, Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs ir Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
