Arī šajā pārskata periodā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem 2023. gada 1. pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos, sešas sabiedrības 2 veidos, savukārt lielākā daļa – divdesmit četri licencētie patērētāju (nebanku) kredīta devēji turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā. Jāpiemin, ka puse jeb astoņpadsmit kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.
2023. gada 1. pusgadā, spēkā esot 37 speciālajām atļaujām (licencēm) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, jaunus aizdevumus patērētajiem izsniedza 35 nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, t.sk. 17 sabiedrības izsniedza distances kredītus, 12 izsniedza līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta nodrošinājumu saistītus kredītus, 10 - patēriņa kredītus, 8 - hipotekāros kredītus un 4 sabiedrības izsniedza kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus).
Šī gada 1. pusgadā saglabājās iepriekšējos gadus vērojamā tendence, kad licencēto patērētāju (nebanku) kreditētāju skaits samazinās. Ja 2018. gada 31. decembrī valstī spēkā bija 62 licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, tad 2023. gada 30. jūnijā spēkā bija palikušas vairs tikai 36, jo īsi pirms pārskata perioda beigām vienam no komersantiem speciālā atļauja (licence) tika anulēta. Tas nozīmē, ka četru ar pusi gadu laikā tirgu pametuši 42% no tirgus dalībniekiem. Īpaši ir jāatzīmē kredītu pret kustamas lietas ķīlu (lombarda) sniedzēju skaits: no 16 kapitālsabiedrībām 2018. gada 31. decembrī 2023. gada 1. pusgadā bija palikušas vien 4, kas ir samazinājums par 75%.
Jauno darījumu skaita un izsniegto summu apjoma izmaiņas pa kredīta veidiem salīdzinājumā ar 2022. gada 1. pusgadu nav vienmērīgas. Vērojams, ka jauno darījumu skaits turpinājis samazināties patēriņa kredītos (-) 10,23% un līzingos (-) 6,40%, savukārt jaunu darījumu skaits būtiski pieaudzis kredītiem pret kustamas lietas ķīlu ((+) 12,42%) un hipotekārajiem kredītiem ((+) 6,08%). Jauno izsniegto summu apjoma pieaugums 2023. gada 1. pusgadā turpinājies pilnīgi visos kreditēšanas veidos, procentos visvairāk sasniedzot kredītiem pret kustamas lietas ķīlu ((+) 26,12%), distances kredītiem ((+) 24,66%) un hipotekārajiem kredītiem ((+) 24,36%). Krietni pieticīgāks jauno izsniegto summu apjoma pieaugums vērojams patēriņa kredītiem ((+) 5,72%) un līzingiem ((+) 5,15%), kas gan ir likumsakarīgi, ņemot vērā apstākli, ka šajos kredīta veidos samazinājusies jaunu darījumu slēgšana skaitā.
2023. gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2022. gada 1. pusgadu ļoti būtiski ir pieaugušas no jauna noslēgto darījumu vidējās summas: distances kredītiem (+) 21,70%, patēriņa kredītiem (+) 17,76%, līzingiem (+) 12,34%, hipotekārajiem kredītiem (+) 17,23% , kredītiem pret kustamas lietas ķīlu (+) 12,18%, savukārt attiecībā pret 2021. gada 1. pusgadu viena no jauna noslēgtā darījuma summas pieaugums visos kredītu veidos ir vairāk nekā 30%, kas liecina par būtisku saistību sloga palielināšanos uz aizņēmēju.
Pieaugot jaunu aizdevumu izsniegšanas apjomam, turpināja palielināties patērētāju (nebanku) kredītdevēju kopējais pārvaldītais kredītportfelis, kas 2023. gada 30. jūnijā pirmo reizi pārsniedz 1 miljardu EUR. Kopumā patērētāju (nebanku) kredītdevēji pārvaldīja 1 005,82 milj. EUR, kas ir par 61,09 milj. EUR jeb 6,47% vairāk nekā 2022. gada 31. decembrī, par 117,95 milj. EUR jeb 13,28% vairāk nekā pirms gada (2022. gada 30. jūnijā). Portfeļa atlikuma pieaugumu nodrošina pilnīgi visu kreditēšanas veidu portfeļu pozitīvā dinamika, bet jo īpaši ir jāizdala distances kredīti, kuriem portfeļu apjoms 2023. gada 1. pusgada laikā palielinājies par 46,92 milj. EUR jeb 15,99% un gada laikā par 89,94 milj. EUR jeb 35,91%, pieaugot no jauna distancē izsniegto kredītlīniju apjomiem. Kopējā kredītportfeļa kvalitāte turpina saglabāties stabila. 2023. gada 30. jūnijā kredītu bez kavējuma īpatsvars kopējā portfelī bija 91,21%, kas ir par 0,14 procentpunktiem sliktāks rādītājs nekā 2022. gada 30. jūnijā un par 0,20 procentpunktiem sliktāks rādītājs nekā 2021. gada 30. jūnijā, kad tika sasniegts labākais portfeļa kvalitātes rādītājs no pārskatos iekļautajiem 1. pusgadiem.
Var secināt, ka īstermiņa distances kredītu, kas var tikt pagarināti, periods ir beidzies, jo tādu kredītu patērētāju (nebanku) kredīta devēju portfelī 2023. gada 30. jūnijā bija palikuši vien 1459, kas ir par 16,10% mazāk nekā bija pirms gada (1739), proti, šī vēsturiski lielā portfeļa atlikusī daļa pakāpeniski samazinās (vecie līgumi tiek izbeigti), savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto ierobežojumu rezultātā no jauna izsniegtie īstermiņa distances kredīti nav ne skaitliski lielā daudzumā, ne summās apjomīgi.
